Visā savā dzīvē man nav nācies sastapties ar situāciju, kad blakus ilgstošāku laiku atrodas kāds ar runas attīstības traucējumiem, taču pēdējā laikā arvien biežāk dzirdu par šo problēmu. Tieši tāpēc, ka man nav bijusi saskare ar cilvēkiem ar runas attīstības traucējumiem un es gatavojos strādāt skolā ar kādu klasi, kurā varētu būt šāds bērns vai bērni, izvēlējos šo tematu savam ziņojumam.
Palasot dažas avīzes, sapratu, ka tiešām šī problēma ir aktuāla un trūkst speciālistu darbam ar bērniem ar runas attīstības traucējumiem. Piemēram, laikraksts „Kurzemnieks” jau 2003. gada nogalē publicējis palīgā saucienus šajā sakarā, jo pilsētā tajā laikā bijuši aptuveni 21 bērns ar runas defektiem, no kuriem 11 obligāti bijusi nepieciešama logopēda palīdzība, taču ir bijusi tikai viena speciāliste Z. Kolerte, kas apņēmusies strādāt ar 5 -6 bērniem. [3; sadaļa „Pagastos”]
…
