VIKTORA IGO (1802 – 1885) daiļrade ieņem īpašu vietu franču romantisma un restaurācijas laika literatūrā. Viņa vārds un darbība simbolizē divdesmito gadu beigu romantismu. Igo poētisms balstījās racionālismā, un pat visromantiskākajās izpausmēs jūtama racionāla loģika. Igo racionālais romantisms atšķīrās no pārējā romantisma. To noteica rakstnieka pasaules uztvere un viņa priekšstati par mākslinieka vietu tajā.
Igo pievērsās cilvēcisko traģēdiju attēlojumam, ko pavadīja liktenīgas sagadīšanās un sakritības. Igo vienmēr skaidri apzinājās brīdi, kurā cilvēces un sabiedrības attīstībā pieļauta tā kļūda, kas izraisījusi traģēdiju, un veidu, kā to labot.…
