2004. gada 1. maijā Latvija kopā ar Igauniju, Lietuvu, Poliju, Čehiju, Ungāriju, Slovākiju, Slovēniju, Kipru un Maltu iestājās ES. Šo valstu iestāšanās ES norisinājās pavisam jaunos apstākļos, atšķirībā no Spānijas un Portugālijas, kuras iestājās ES 1986. gadā un saņēma divu gadu adaptācijas perioda tiesības. Taču Latvijai un arī tām valstīm, kuras iestājās ES kopā ar viņu, jau no pirmās iestāšanās dienas bija jāpilda ES likumus un lēmumus, izņemot tikai dažus punktus, par kuru izpildes termiņa pārnesumu uz vēlāku laiku izdevās sarunāt.
Iestāšanās ES pieprasīja dzelžainu disciplīnu, aizsardzības mēru un likumu ievērošanu. Gadījumā, ja tos neievēro, ES ir tiesīga pielietot sankcijas. Tas ir saistīts ar nodokļu aplikumu, konkurenci, apkārtējās vides aizsardzību, transportu, lauksaimniecību un energētiku.
Līdz ar integrāciju ES, Latvija sastapās ar daudzām problēmām un grūtībām. ES – tā ir bagātu valstu ekonomiska sabiedrība, un Latvijai te ir jāpieņem kopējos likumus, un cenšoties atbilst šai organizācijai, tā pagaidām ļoti lēni attīstas. ES ir ieinteresēta gan Latvijas ekonomiskajā progressā, gan arī izglītības reformā, lai Latvija gatavotu tādus kadrus, kuri reāli ir vajadzīgi valstij. …
