Pēc manām domām, mūsdienu pasaulē vairums cilvēku tiecas vairāk pēc materiālajām vērtībām, nevis garīgajām. Tā pat arī “Kurzemītē” kāda Saldus skolotāja savai klasei uzdeva jautājumu par dzīves vērtībām: “Jūs tātad neticat, ka ir vērtības, kas ir augstākas par naudu un tai līdzīgām lietām? Skolēni klusēja. Tad kāda balss atsaucās: Kādas vērtības jūs varat likt pretī, piemēram, mašīnai, dzīvoklim, vasarnīcai? Vaicāja tieši tāds zēns, kādam tas bija jāvaicā. Maziņš, sīks, vājš, ar brillēm – viens no tiem, kuriem neizdodas izcelties ne sporta stundā, ne meiteņu acīs, kam atliek tikai domāt.” Jau tajos laikos vecāki bērniem ar savu piemēru, varbūt pat nenojaušot, iemācījuši, ka dzīvē lielākoties vajag tiekties pēc naudas. Ja tev būs nauda, tu varēsi nopirkt māju, mašīnu vai jebkuru citu cilvēka dvēselei nevajadzīgu lietu, kas it kā padarīs tevi laimīgu.
Nākamajā rudenī Imants Ziedonis aizbrauca ar mašīnu. Viņš gāja no viena kolhoza uz nākamo kolhozu un tad vēl un vēl nākamo. Viņš meklēja lauku kultūru. Rakstnieks runāja ar katra kolhoza priekšsēdētāju un mēģināja atklāt viņu būtību, bet gandrīz katrā vietā, kur viņš iegāja, atbilde bija viena un tā pati – visi centās atrunāties ar saviem labajiem un izcilajiem rezultātiem ražas novākšanā un lepojas ar kolhoza strādīgākajiem darbiniekiem. Kultūra laukos sāk lēnām izzust – jaunākas meitas vairs nezina tautasdziesmas un sāk aizmirst senās aušanas un adīšanas tradīcijas. …
