Pieaugušo izglītība

Mūsdienās liela nozīme ir mācīties. Viens no galvenajiem uzdevumiem skolai – ir iemācīt mācīties, lai cilvēks visā mūža garumā var mācīties – sevi pilnveidot, attīstīt, pārkvalificēties utt..
UNESCO pieaugušo izglītības definīcija: Pieaugušo izglītība ir organizēts process, kas pagarina vai aizstāj pieaugušo cilvēku pamatizglītības ieguvi, veicina viņu spēju attīstību, bagātina zināšanas, uzlabo tehnisko vai profesionālo kvalifikāciju vai arī pārkvalifikāciju, pilnveido attieksmes un uzvedību, kas sekmē sabalansētu un patstāvīgu personības līdzdalību sociālajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē.(5;170)
Pieaugušo izglītība veic divas nozīmīgas funkcijas:
pilnveido indivīda zināšanas prasmes, attieksmes noteiktā dzīves stadijā,
veido gatavību indivīda tālākajam mācīšanās procesam.
Mūžizglītības būtiska iezīme ir cilvēka pieredzes un centienu ietveršana un mācīšanās kulturālo aspektu atzīšana. Mūžizglītības pamatā ir empīriskā mācīšanās. Viens no labāk pazīstamajiem ir Kolba empīriskās mācīšanās modelis, kas attēlo mācīšanos kā četru posmu ciklu:
2.iegūst konkrētu personīgo pieredzi,
3.novērtē un pārdomā to,
4.formulē abstraktus jēdzienus un vispārinājumus,
5.pārbauda tos jaunās situācijās.(6;45).

Pieaugušo izglītības mērķi
Eirpos savienības izdotajā „Baltajā grāmatā” ir dotas vadlīnijas un uzdevumi izglītības attīstībai 21. gadsimtā. Kā galvenos varētu minēt šādus:
1.veicināt jaunu zināšanu apguvi;
2.tuvināt skolu audzēkņu sagatavotību darba dzīvei;
3.novērst izglītības nepieejamību;
4.veicināt trīs Eiropas valodu apguvi;
5.kapitālieguldījumus un ieguldījumus profesionālajā apmācībā uzskatīt par līdzvērtīgiem.

Šajā konceptuālajā dokumentā tiek norādīts, ka bezdarba palielināšanās dēl ir nepieciešams nodrošināt:
izglītības pieejamību un tālākmācīšanās iespējas;
pārkvalifikācijas iespējas cilvēkiem ar jebkuru iepriekšējās izglītības līmeni.…