| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Teorētiskā daļa | 6 |
| 1.1. | Piens | 6 |
| 1.2. | Piens kā pārtikas produkts cilvēkiem | 6 |
| 1.3. | Piena ķīmiskais sastāvs | 7 |
| 1.4. | Piena īpašības | 7 |
| 1.5. | Olbaltumvielas dabā, to sastāvs un veidošanās | 8 |
| 1.6. | Olbaltumvielu iedalījums | 8 |
| 1.6.1. | Vienkāršās olbaltumvielas | 9 |
| 1.6.2. | Saliktās olbaltumvielas | 9 |
| 1.7. | Olbaltumvielu kvalifikācija pienā | 10 |
| 1.8. | Olbaltumvielu funkcija organismā | 10 |
| 2. | Praktiskā daļa | 12 |
| 2.1. | Aptauja | 12 |
| 2.2.1. | Biureta reakcija | 15 |
| 2.3. | Datu reģistrēšana, apstrāde un analīze | 16 |
| 2.2.2. | Ksantopreoteīna reakcija | 17 |
| 2.4. | Datu reģistrēšana, apstrāde un analīze | 18 |
| Nobeigums | 20 | |
| Izmantotā literatūra | 21 |
Nobeigums
Darbs tika veidots, lai noskaidrotu un izpētītu vairāk informācijas par pienu un olbaltumvielām kā arī tā ietekmi uz cilvēka veselību. Praktiskajā darbā tika divi eksperimenti. Eksperimenta rezultātā tika noskaidrots, ka lielāks olbaltumvielu skaits atrodas mājas pienā, jeb svaigpienā. Hipotēze tika pierādīta, jo pētījuma rezultātā iegūti pozitīvi, hipotēzi apstiprinoši rezultāti. Mērķis tika sasniegts, jo ir izveidota izpratne, kas īsti ir piens un kāda ir tā funkcija cilvēka organismā. Darba izvirzītie uzdevumi ir izpildīti. Teorētiskā literatūra ir izpētīta un analizētā. Šos pētījuma rezultātus turpmāk varēs izmantot ķīmijas un pat bioloģijas skolotājs mācību stundās, kā papildmateriālu.
Secinājumi:
1. Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
2. Cilvēki ir izņēmums dabiskajā pasaulē, jo tie lieto pienu arī tad, kad ir jau pieauguši.
3. Govs pienu veido 86—89% ūdens un 11—14% sausnas, no kā 2,5—6% tauku un 8—10% beztauku sausnas.
4. Pienam ir daudzas novērtējamās īpašības un rādītāji, kas raksturo tā piemērotību vai nepiemērotību lietošanai uzturā un pārstrādei piena produktos.
5. Olbaltumvielu sastāvā ir ogleklis, slāpeklis, ūdeņradis, skābeklis, kā arī sērs, fosfors, un daži metālu joni.
6. Olbaltumvielas iedala: vienkāršajās olbaltumvielās (proteīnos) un saliktajās olbaltumvielās (proteīdos).
7. Kopējais olbaltumvielu skaits pienā svārstās no 2.9 līdz 4.0%, tie ir atšķirīgi pēc uzbūves, fiziski-ķīmiskām īpašībām un bioloģiskām funkcijām.
…
Zinātniski pētnieciskais darbs ķīmijā - Olbaltumvielu noteikšana pienā. Īss darba satura apraksts: Darbā tiek aplūkota informācija par pienu un olbaltumvielām. Praktiskajā darbā tika veikta aptauja un divi eksperimenti. Darba mērķis: Noteikt vai svaigpienā ir lielāks olbaltumvielu daudzums, nekā pienā, kas tiek pārstrādāts rūpnīcās. Olbaltumvielas ir vienas no svarīgākajām vielām cilvēka organismā. Parasti par vitamīnu un minerālvielu trūkums organismā mēs atceramie katru pavasari, brīžos, kad iestājas bezspēks un pavasara avitaminoze, bet par olbaltumvielu trūkumu aizdomājamies maz. Daži uzskata, ka olbaltumvielas ir smags ēdiens un to lietošanu vajag ierobežot. Citi vispār neēd olbaltumvielas un, šķiet, ka arī šādā situācijā nekas slikts ar organismu nenotiek. Tomēr olbaltumvielām ir atvēlēta ļoti nopietna un svarīga loma cilvēka organismā, ko neviens cits elements to uzņemties nevar. Tāpēc es nolēmu vairāk izpētīt olbaltumvielu nozīmi pienā un cilvēka organismā. Pētījuma priekšmets: Olbaltumvielu noteikšana pienā. Pētījuma objekts: Olbaltumvielu noteikšana pienā.
