-
Valsts policijas ētikas kodekss
Ja tiesību normas profesionālo darbību līdz vissīkākajām detaļām reglamentē policistu profesionālo darbību, tad ētikas normas ļauj policistiem veidot vienotu izpratni par katru no šīm normām, īpaši, ja tiek doti izskaidrojumi un vadlīnijas ētikas normu piemērošanā.
Policistu ētikas kodeksā iestrādātās prasības ir augstākas nekā citu profesiju ētikas kodeksos, pasvītrojot policistiem piešķirto lielo varu savu amata pienākumu ietvaros, kā arī ar mērķi, lai nostiprinātu sabiedrības uzticību sistēmai. Policistu darbības realizēšanu dara problemātisku lielā policijas noslogotība, kurai daļējs risinājums ir rasts veicot reformu. Lai policists varētu realizēt visus ar likumu nostiprinātos principus, viņa darba apjomam būtu jābūt adekvātam.
Ja sabiedrība vērtē pēc saviem uzskatiem policijas darbību kritiski, tad tam par pamatu nereti ir ilgstoša lietu izskatīšana. Tomēr izskatot lietas ir saistoši normatīvos aktos nostiprinātās procesuālās darbības, pat, ja kāds tās izmanto ne patiesiem mērķiem. Tā kā policista amats uzliek īpašus ētikas standartus, tad sabiedrība, t.sk. prese katru gadījumu, kurā iesaistīts policists īpaši publiski uzsver. Kopumā var secināt, ka policisti apzinās savu īpašo statusu un nozīmi tiesiskā valstī, un atsevišķi gadījumi vai nepierādīti, vietām pausti uzskati nav pamats apšaubīt policijas darbu Latvijā.
…
Autoritāti sabiedrībā primāri veido paši policisti. Policistam ir pienākums ne tikai taisnīgi un efektīvi atrisināt konkrētu tiesisko strīdu, bet arī veidot sabiedrības uzticību sistēmai un līdz ar to valstij kopumā. Policistam ir jāapzinās, ka, vērtējot tieši viņa rīcību un attieksmi, kā arī vērtības, kas šo rīcību un attieksmi caurvij, spriedīs par valsti un par to, vai valsts ir taisnīga. Policista amatam tiek izvirzītas ļoti augstas prasības, jo policistiem ir atbildība par sabiedrībā notiekošo un tās ir personas, kam ir tiesības pieņemt galīgos lēmumus attiecībā uz dzīvību, brīvību, tiesībām, pienākumiem un īpašumu.