Romāna galvenais varonis Merso ir ārēji tipisks sava laikmeta pārstāvis, tomēr garīgi viņš jūtās svešs, jo cilvēks un pasaule atrodas sarežģītās attiecībās. Merso prātu pārmācis 20.gs trulums. Viņš ir laika plūsmā nomaldījies dvēsele. Intuitīvi viņš saprot, ka kaut kas nav kārtībā. Pirmajā brīdī viņš var likties nejūtīgs, tomēr par tādiem var uzskatīt daudzus 20. Gadsimta cilvēkus, kuri it kā dzīvo harmonijā ar sevi, bet patiesībā katrs atrodas savā orbītā, jo laikmets liek justies cilvēkam arvien vientuļākam, notrulina viņa jūtas un maņu orgānus. Merso attiecības ar sabiedrību ir noliegums, jo tā mēs reaģējam uz visu, ko nesaprotam.
Ar prātu Merso nerisina jautājumu, kā izdzīvot šajā vidē, tomēr, nonākot ciešā saskarē ar dabu, viņa izjūtas tiek sakāpinātas. To autors panāk ar spilgtu dabas ainavu tēlojumu. Dabas ainava šķiet pārdabiska, atsvešināta, naidīga. …
