1.gadu tūkstoša vidū Eiropai pāri vēlās kareivīgo huņņu iekarotāju vilnis, tas izraisīja tautu staigāšanu. Huņņi iznīcināja Gotu karaļvalsti, kura bija pakļāvusi arī daļu slāvu. Atbrīvojušies slāvi savukārt īsā laikā izplatījās plašā teritorijā. Baltu apdzīvotajās teritorijās viņi ieradās negaidīti un iespiedās tālāk baltu teritorijās ziemeļu un ziemeļaustrumu virzienos.
Agrāk tika uzskatīts, ka baltu ciltis ir atkāpušās uz rietumiem, bet jaunākie pētījumi apgalvo, ka balti nekur nav atkāpušies, bet palikuši uz vietas un slāvi viņus asimilējuši. Daļa austrumbaltu galu galā pilnībā samaisījās ar slāvu ciltīm ap 10. gadsimtu. Savukārt dažas izolētas baltu saliņas saglabājās pat līdz 13. gs., viena no tādām bija galindu cilts, kuru piemin arī krievu hronikas. Tiek minēts, ka 1058. g. kņazs Izjaslavs uzvarēja galindus, bet pilnīgi pakļauti tie tika 1147. gadā. 12.gs beigās austrumslāvu virzība uz priekšu apstājās pie Braslavas un Zaslavas pilīm. …
