14.gs līdzās imitāciju posmiem parādās akordu posmi – nota contra nota – visas balsis identiskā ritmā. Līdz ar to mainās intervālu struktūra – parādās tercu un sekstu saskaņas, kā arī veselas sekstu un sekstakordu virknes, kuras sauc par foburdonu (falso burdonu), itāliski falso burdone. Šī tehnika spilgti izpaužas angļu komponista Džona Dansteibla daiļradē (ap 1380 – 1453.g.). Džons Dansteibls bija viena no pirmajām lielajām personībām mūzikas mākslā. Viņam ir ap 30 motetēm. Komponista mūzika ir savam laikam neparasta, izceļas ar harmonisku raksturu, lielu melodisko izdomu – „Ave Regina celorum” („Esi sveicināta debesu valdniece”).
Itālijā 14.gs. nebija īpaši laiks labvēlīgs motešu attīstībai. Izometrija bija izsmēlusi savas iespējas, kļuva neinteresanta. Motetes joprojām trīsbalsīgas. Augšējās balsis savstarpējās imitācijās, kanons. Veidojās jauna tipa motetes (pamatā katoļu himnas) – magnifikāti. Šeit melodija augstākajai balsij – cantus firmus. Šī balss parasti ir garākās notīs nekā pārējās balsīs. Šo tehniku no itāļu motetēm pārņēma angļi (Dž. Dansteibls) u.c.
…
