Romantisms ir Eiropas literatūras virziens, kas izveidojās kā literāra skola 18.gs. beigās – 19.gs. sākumā Vācijā, pēc tam Francijā un citās valstīs. Romantismam raksturīga pagātnes (galvenokārt viduslaiku) idealizācija, individuālisms, tēlu un sižetu savdabīgums. Literatūras teorijā par romantismu sauc daiļradi, kurā autors ne tik daudz atveido īstenību kā reālists, cik to pārveido atbilstoši saviem priekšstatiem par īstenību.
Viens no spilgtākajiem romantisma pārstāvjiem angļu literatūrā ir Džordžs Gordons Bairons.
Bairona daiļradē izšķir trīs periodus:
1.no Bairona daiļrades sākumiem līdz 1812. gadam,
2.t.s. Šveices periods – no 1812.g. līdz 1817.g.,
3.t.s. Itālijas periods – no 1817.g. līdz mūža beigām.
1806.g. Bairons anonīmi publicēja savus pirmos dzejoļus krājumā “Nīcīgās dzejas”.
Lielākus panākumi bija 1807.g. izdotajam krājumam “Dīkās stundas”. Kā saturā, tā formā vēl bija bija jūtama spēcīga angļu18.gs. klasicisma ietekme, tomēr vietām jau nojaušama dzejnieka individualitāte. Bairons izsaka nicinājumu par dižciltīgo dīkdieņu dzīvi un pauž ilgas pēc slavas par nopelniem sabiedrības labā.…
