„ Zinu –
mani skaistākie dzejoļi
neuzrakstīti,
jo ticu –
Tu nāksi.
Vienalga –
saullēktā tīrā
vai tad,
kad sikspārņi guļ...
Tu būsi
Gaidīts manī
Un tur,
kur būšu es brīdī,
kad cita
pasaule dzims.”
[1, 68]
Ar šo dzejoli beidzas Marikas Svīķes pirmais dzejoļu krājums „Dvēselei trīsot”( 1995), kuram pēc septiņiem gadiem seko otrs „ Mirkļus tverot”(2002)un pavisam drīz top trešais „ Ar zvaigžņu putekļiem saujās”(2004).
Literatūra pēc savas dabas ir daudzveidīga un reizē ļoti bagāta, arī virzienu un formu ziņā. Literatūrā kā jeb kurā parādībā, sastopami pārspīlējumi, moderniski darbi, šedevri, bet M.Svīķe ir dzejniece, kura, neskatoties uz postmoderno laikmetu, spējusi savā dzejā saglabāt romantiskās tradīcijas – tajā dominē kontrasti, raksturīga dabas apjūsma, sociālu motīvu aktualitāte, laikmetīgums un filozofiskums.
Studiju darba temats „Inspirācijas faktori Marikas Svīķes daiļradē un personībā” tika izvēlēts, jo jaunās dzejnieces daiļrade un personība nav pētīta; populāri mūziķi, piemēram, grupa „Kaimiņi” viņas tekstus izmanto savās dziesmās un lai veicinātu Vidzemes novada un Smiltenes pilsētas kultūrvēsturisko attīstību. …
