Izņemot likumdošanu un statūtu tiesības, ASV krimināltiesību avots ir precedentu un vispārējās tiesības. Tiesas nodarbojas ar tiesību jaunradi. Liela ietekme ir ASV augstākajai tiesai. , mazāka federālajām apgabaltiesām un štatu augstākajām tiesām. Ja ASV augstākā tiesa veicina tiesību unifikāciju, tad štatu tiesas ievieš atšķirības štatu krimināltiesībās. Pēdējās desmitgadēs ir tendence tuvināt dažādu štatu tiesību normas. Tas saistīts ar reformām štatu krimināltiesībās, kuras aizsākās jau 1962. gadā. Amerikas savienoto valstu Teksasas štatā krimināltiesību reforma tika veikta 1973. gadā. Tika pieņemts jaunais Kriminālkodekss, kas stājās spēkā 1974. gada 1. janvārī. Kā svarīgs moments jāatzīmē, ka daudzi jautājumi, krimināltiesību institūti ASV Teksasas štatu kriminālkodeksā ir noregulēti visrūpīgāk un pilnīgāk. Kodekss sastāv no 11 daļām. , bet formāli nav sadalīts atšķirībā no LR krimināllikuma vispārīgajā un Sevišķajā daļā. Likumdevējs ASV Teksasas štata kriminālkodeksā atšķirībā no citu štatu likumdevējiem ir iekļāvis konkrētākus soda noteikšanas elementus. Tā piemēram soda noteikšanas par aizliegtu uzvedību (darbību, bezdarbību vai valdījumu), pieprasītā vaina, pieprasītais rezultāts jeb uzvedība un apstākļu neesamība, kas izslēdz atbildību.…
Amerikas Savienoto Valstu likumi (gan federālajos gan štatu) nesatur soda noteikšanas definīciju , atstājot ‘’soda noteikšanas’’ definīciju tiesu prakses un doktrīnas ziņā. Pēc amerikāņu juristu viedokļa soda noteikšana ir pats par sevi saprotams jēdziens. Pēc G. Pekera domām sodu raksturo sekojošas pazīmes: 1. Sods rada ciešanas vai cita veida nepatīkamas sekas 2. Sods tiek piemērots par likuma normu pārkāpumiem 3. Sodam pakļautas personas , kas veic kriminālpārkāpumus 4. Sodu nosaka un piemēro, tiesiskā sistēma, pret kuru ir izdarīts noziedzīgs nodarījums.