-
Sabiedriskā televīzija: vēsture un mūsdienas; pasaulē, Eiropā un Latvijā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Vēsture | 4 | |
| Sabiedriskās televīzijas būtība un attīstība | 6 | |
| Sabiedriskās televīzijas finansēšana | 7 | |
| Sabiedriskās televīzijas funkcijas | 10 | |
| Vispārējs apskats | 12 | |
| Televīzijas apraides attīstība Eiropā | 12 | |
| Televīzijas attīstība Latvijā | 12 | |
| Nobeigums | 15 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 16 |
Tas var izklausīties kā parasts pieņēmums, bet mediju institūciju struktūra un daba ietekmē to, kas tiek vai netiek pasniegts, rādīts auditorijai.1
Balstoties uz klasisko ideju par sabiedrības interesēm un publisko sfēru, sabiedrība ir strukturēta un veidota ap trīs galvenajiem elementiem: valsti, tirgu un iedzīvotājiem.2
Radio un televīzija ir populārākie un visaptverošākie no pašreiz izmantojamiem plašsaziņas līdzekļiem. Radio un televīzija sniedz iedzīvotājiem aktuālu informāciju, kultūrizglītojošus un izklaides raidījumus.
Televīzijas programmu veidošanas un izplatīšanas tehniskie līdzekļi atrodas nepārtrauktā attīstībā, sniedzot programmu izplatīšanai un uztveršanai arvien jaunas kvalitatīvas un kvantitatīvas iespējas.3
Svarīga atšķirība ir izveidojusies starp privātajiem un sabiedriskajiem (publiskajiem) medijiem. Saistībā ar objektivitāti un finansēšanu sabiedriskie un privātie mediji var balstīties uz diezgan atšķirīgām motivācijām un vērtībām. Noderīgi būtu sākumā iepazīties un saprast sabiedrisko televīziju vēsturi. Kā arī saprast, kāda tā ir pašlaik.4
Atsevišķu nodaļu veltīju arī televīzijas attīstībai Latvijā. Galvenokārt tādēļ, ka esam iestājušies Eiropas Savienībā, bet, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalstīm, kandidātvalstīs ir jāpastāv funkcionējošai demokrātijai. Tās svarīgs elements ir brīvi masu saziņas līdzekļi. Šeit rodas aktuāls jautājums vai Latvijā tādi pastāv. Taču tai pat laikā, no Eiropas Savienības puses nepastāv nekādi ierosinājumi, kā nodrošināt masu saziņas līdzekļu neatkarību un kā veicināt to neitralitāti.…
Ziņu raidījumu vēsturē Eiropā ir iesakņojusies ideja par televīziju kā publiska pakalpojuma sniedzēju – sabiedrisko televīziju, izņemot Luksemburgu, kur vienmēr ir bijusi komerciālā televīzijas sistēma. Svarīga sabiedriskās televīzijas vēstures sastāvdaļa ir BBC (British Broadcasting Company) attīstība un izveidošanās Lielbritānijā. Pirms televīzijas, BBC bija Lielbritānijas ziņu aģentūru kompānija – privātuzņēmums. Tas 1927.gadā tika pārveidots par Lielbritānijas ziņu aģentūras korporāciju – sabiedrisku organizāciju. BBC radio pārraides kļuva par nozīmīgāko masu informācijas, ziņu un debašu mediju līdz parādījās televīzija. Sabiedrisko televīziju var definēt kā sistēmu, kas darbojas vai ir domāta, lai darbotos, galvenokārt sabiedrības interesēs. Sabiedriskā raidorganizācija ir sabiedrības pārraudzībā esoša, politisko organizāciju (partiju), valsts un pašvaldību institūciju, finansu un ekonomisko aprindu, reliģisko konfesiju tiešai ietekmei nepakļauta raidorganizācija ar neatkarīgu finansējumu. Tā nodrošina visām sabiedrības grupām daudzveidīgas un līdzsvarotas programmas, kas sastāv no izglītojošiem, informatīviem un izklaidējošiem raidījumiem, kā arī nodrošina informācijas un izpausmes brīvību un objektivitāti un raidījumu dažādību.
