Marķīzs Tobiass staigāja pa savu kabinetu un mēģināja pierunāt hercogieni Stounu nepiespiest viņu laulībām, bet hercogiene bija neatlaidīga un nepierunājama sieviete.
„Kā tu, dēls, uzdrīksties man tagad nepakļauties?” teica hercogiene „Es visu tev vienmēr esmu ļāvusi, bet vairs tā nebūs! Šoreiz tu mani klausīsi, jo esmu tava māte!”
„Esmu jau gandrīz 20 gadus vecs vīrietis un esmu pilnvarots pats izlemt savu dzīvi!” teica Tobiass. „Bet es esmu pilnvarota būt par tavu māti!” smiedamās noteica Mērija Stouna . „Dēls, vismaz atļauj man tev parādīt meiteni ar kuru vēlos tevi saprecināt. Vai ļausi?”
„Es, māt, tiešām nezinu! Bet viņu iepazīstot es neko nezaudēšu! Bet es to daru tikai tev par prieku!” skarbi noteica Tobiass.
Viņš atvēra muti, lai vēl kaut ko teiktu, bet viņu pārtrauca klauvējiens.
„Kungs, pie jums atnāca lords Rainers!” teica virssulainis Klements.
„Lai viņš nāk iekša, Klements!”
Pagāja brīdis un Tobiasa kabinetā ienāca Henrijs Rainers, šarmants, pievilcīgs un jautrs vīrietis, viņi bija draugi jau kopš bērnu dienām. Viņš kā vienmēr bija ģērbies pēc jaunākās modes. Pirmais ko viņš izdarīja bija hercogienes Stounas rokas noskūpstīšana cieņas izrādīšanai. Tad viņš pievērsās Tobiasam.…
