5)Kāpēc Jāzeps neatriebjas saviem brāļiem?
Jāzeps atsakās no domas par atriebību, jo redz, ka brāļi nožēlo. Jāzeps nevēlas sāpināt tēvu, nodarot pāri Benjamiņam. Viņa sirdi padara brīvu no atriebības Rubensa teiktais:
„Tāds mīlīgs puisīts bij!” (637.lpp)
Šie vārdi bija tie, pēc kuriem Jāzeps ilgojās visu mūžu. Un beidzot pēc 17 gadiem Jāzeps tos ir dzirdējis, tie vārdi mīkstināja viņa sirdi.
6) Vai Jāzeps būtu spējīgs nodarīt pāri saviem brāļiem?
Manuprāt, nē, jo Jāzeps ir garā vājš cilvēks- viņš ir sapņotājs, kas nespētu nodarīt pāri saviem brāļiem, lai arī cik lielu naidu pret viņiem justu. Brāli ir kareivīgāki, un, ja arī Jāzeps būtu atriebīgāks un ļaunāks, es domāju, ka brāļi tomēr paliktu nesodīti no Jāzepa rokas. Jāzeps ir ļoti emocionāls cilvēks, kurš pats nespētu fiziski atriebt saviem brāļiem, jo pat aitu nespēja nokaut. Manuprāt, viņš tāpat piedotu saviem brāļiem.
7) Ko izsaka beigās Jāzepa teiktie vārdi?
Jāzepa teiktie vārdi izsaka viņa uzvaru pār brāļu netaisnību. Viņš brāļus ir uzvarējis kā jūds, bet nevis ar fizisku spēku, bet gan ar prātu un dvēseli. Viņaprāt, viņš ir nogalinājis brāļu dvēseli, parādot to, ka Nofers ir tas pats brālis, kuru pirms 17 gadiem ar ērkšķiem iemeta bedrē.…
