Pusaudži ir bērni pārejas vecumā. Viņi vēl nav pieaugušie, bet nav vairs arī tikai bērni. Manā ikdienā ir regulārs kontakts ar pusaudžiem, tāpēc man bija interesanti tuvāk papētīt tās problēmas un īpatnības, kas raksturīgas pusaudžu vecumposmam. Kāpēc pusaudži tiek uzskatīti par „grūtiem”, „sarežģītiem” bērniem, kāpēc šo vecumposmu mēdz saukt par kritisko vai par revolūciju bērna attīstībā?
Pusaudžu attīstību ir pētījuši daudzi psihologi – E. Eriksons, A. Adlers, Ž. Piažē, I.Kons, I.Plotnieks, publicējušies M.Balsons, R.Kempbels, J.Students, u.c.
Šis vecums ir pretrunīgs – no vienas puses viņiem piemīt pieauguša cilvēka apziņa, bet no otras puses, viņiem dažādās situācijās ir ļoti bērnišķīga attieksme un reakcija. Pieaugušie bieži vien savus bērnus pusaudža vecumā uzskata par pietiekoši pieaugušiem, ar kuriem vairs nav tik daudz jānodarbojas kā ar jaunāko vecumposmu bērniem. Tomēr tieši pusaudzis izjūt vislielāko vajadzību pēc sapratnes un vecāku mīlestības, kaut arī viņš to neizrāda, dažreiz pat slēpj.…
