| Nr. | Название главы | Стр. |
| ANOTĀCIJA | 2 | |
| ABSTRACT | 3 | |
| IEVADS | 5 | |
| 1. | LITERATŪRAS APSKATS | 6 |
| 1.1. | Ķirbis | 6 |
| 1.2. | Ķirbju ķīmiskais sastāvs | 7 |
| 1.3. | Askorbīnskābe | 9 |
| 1.4. | Fenola savienojumi | 10 |
| 2. | MATERIĀLI UN METODES | 12 |
| 2.1. | Materiāli | 12 |
| 2.2. | Metodes | 13 |
| 2.2.1. | Joda metode askorbīnskābes noteikšnai | 13 |
| 2.2.2. | Kopējo fenola savienojumu satura noteikšana | 14 |
| 2.2.3. | Antiradikālās aktivitātes (ARA) noteikšana | 15 |
| 3. | REZULTĀTI UN ANALĪZE | 16 |
| 3.1. | Ķirbju audzēšana | 16 |
| 3.2. | Askorbīnskābes noteikšana | 16 |
| 3.3 | .Fenola savienojumu noteikšana | 17 |
| 3.4. | Antiradikālās aktivitātes noteikšana | 18 |
| SECINĀJUMI | 20 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 21 | |
| PIELIKUMI | 22 |
SECINĀJUMI
1. Izvirzītā hipotēze daļēji apstiprinājās, jo ķirbis ar tumšāko mīkstumu bija „Riekstu” ķirbis, kam ir visaugstākais fenola savienojumu daudzums un antiradikālā aktivitāte.
2. C vitamīna noteikšanai izmantoja tiešās titrimetrijas metodi, kas pamatojas uzoksidēšanās – reducēšanās reakcijām. Lielākos C vitamīna rezultātus uzrādija ķirbju paraugi „Dekolratīvie ķirbji” un „Riekstu (oranžs)”, bet mazāko C vitamīnu uzrādija ķirbju paraugi „Howden” un „Muscate de Provance”.
3. Kopējie fenola savienojumu noteikšanai izmantoja ar Folina – Čikolto metodi. Lielākais fenolu savienojumu daudzums ir ķirbju šķirnei „Riekstu (oranžs)”, bet mazākais – „Rauge vif d’Etampes”.
4. Lielākā antiradikālā aktivitāte ir ķirbju paraugam „Riekstu (oranžs)”, kas uzrādija arī lielākos kopējo fenola savienojumu daudzumu.
…
Zinātniski pētnieciskā darba tēma ir „Bioloģiski aktīvo savienojumu daudzuma noteikšana ķirbjos.” Darba autore... . Darbā aplūkotā tēma tika izvēlēta, lai noskaidrotu vai bioloģiski aktīvo savienojumu daudzums ir atšķirīgs dažādās ķirbju šķirnēs, un vai tas mainās, ja ķirbis tiek ietekmēts ar augstāku temperatūru. Darba prakstiskajā daļā tika izmantota titrimetriskā un kolorimetriskā metode. Izvērtējot visus iegūtos rezultātus, var secināt, ka ķirbī ir samazinājies bioloģiski aktīvo savienojumu daudzums paaugstinātas temperatūras ietekmē. Kā arī tika secināts, ka ķirbja šķirne ar visbagātīgāko bioloģiski aktīvo savienojumu daudzumu vidēji ir „Riekstu” ķirbis, tādēļ autores izvirzītā hipotēze daļēji apstiprinājās.
