Par mazo grupu sauc nelielu cilvēku skaitu, kuri viens otru labi pazīst un pastāvīgi mijiedarbojas savā starpā.[5] Mazajās grupās ir no diviem līdz dažiem desmitiem locekļu, kas iesaistīti personu savstarpējās attiecībās. Mazās grupas ir skaitliski nelielas sociālās grupas, kuru locekļi iesaistīti tiešu starppersonisku kontaktu tīklā. Mazajās grupās cilvēki apvienojās uz savstarpējo simpātiju, kopīgu interešu, vajadzību un mērķu pamata. Mazās grupas cilvēka tuvākā “dzīves telpa” jeb mikrovide (ģimene, radinieki, draugu pulciņš), kurai ir galvenā loma cilvēka personības tapšanā, jo mazajās grupās bērns apgūst sociālās uzvedības normas, iegūst pirmo sociālo pieredzi un apgūst sabiedrībā valdošās vērtības.[4],[1] Mazās grupas ir skaitliski nelielas, no 2-3, līdz dažiem desmitiem cilvēku, kuri iesaistīti tiešu starppersonisku kontaktu tīklā. Mazajās grupās cilvēki apvienojas uz savstarpēju simpātiju, kopīgu interešu, vajadzību, mērķu pamata.[2] Daži zinātnieki uzskata, ka mazās grupas augšējā robeža sastāda 20 cilvēkus, bet zemākā 2 cilvēkus.[5] Savukārt pastāv arī uzskati, ka uz mazo grupu kategoriju var attiecināt arī skaitliski lielākas grupas no 30-45 cilvēkus, kas ir iesaistīti kopīgā mērķtiecīgā darbībā.[2] Ja mazā grupa pārsniedz kritisko masu, tad grupa sadalās apakšgrupās. Svarīgi ir arī tas, ka jo mazāka ir grupa, jo intensīvāka ir savstarpēja mijiedarbība.[5] …
