Cilvēktiesību pirmsākumi meklējami jau 13 gadsimtā. Tas bija laiks, kad pirmo reizi cilvēktiesības tika uzrakstītas dokumentu veidā. Kā vieni no pirmajiem dokumentiem, kuros ir uzsvērtas cilvēktiesības ir:
1. Lielā brīvības harta 1215. gadā;
2. Habeas corpus 1679. gadā Anglijā;
3. ASV neatkarības deklarācija 1776. gadā;
4. Lielās Franču revolūcijas pirmajā posmā pieņemtā Cilvēka un pilsoņa deklarācija 1789. gadā;
5. Cilvēka un pilsoņu tiesību deklarācija 1793.gadā (jakobīņu diktatūras laikā).
Šajos dokumentos runa bija gan par vispārējām, gan par dabiskajā tiesībām, kuras ietvēra izteiksmes, preses un reliģijas brīvību, visu vienlīdzību likuma priekšā, kā arī nevainīguma prezumpcijas ideju, nosakot, ka “ikviens tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr nav noteikts pretējais”
Labojumi ASV neatkarības deklarācijā noteica runas brīvību, reliģijas un preses brīvību. Pirmo reizi iekļautas ekonomiskās un sociālās tiesības - tiesības uz darbu, izglītību. Neskatoties uz šiem dokumentiem tiesību jēdziens bija ierobežots (izslēdzot sievietes, bērnus, tumšādainos un tos, kuriem nav īpašuma).
