1.Īss ieskats privātās dzīves regulējumā nacionālajā un starptautiskajā likumdošanā
Mūsdienās gan nacionālie, gan starptautiskie dokumenti garantē personai tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Kā piemēram, Satversmes 96.pants: „Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.”1
Ar šo pantu likumdevējs ir paredzējis personai tiesības uz privāto dzīvi, kas ir plašs jēdziens. Tā saturu veido: fiziskā vai garīgā integritāte, tostarp gods un cieņa, sava dzīves telpa, seksuālās darbības un sociālās attiecības, attiecības ar citām personām, ieskaitot informāciju par šīm attiecībām kā arī personas datu aizsardzība. Tas ietver arī tiesības paturēt savu privāto dzīvi noslēpumā no citām privātpersonām. Valstij ir pienākums ne vien pašai nepamatoti neiejaukties indivīdu privātajā dzīvē, bet arī pasargāt viņus no līdzpilsoņu un plašsaziņas līdzekļu aizskāruma.…
