ORGANIZĀCIJA:
Organizācijas uzbūve ir atkarīga no dažādiem faktoriem, arī no tā, vai organizāciju kontrolē kāda augstākā institūcija. Daudzām lielām organizācijām gan valsts, gan ptivātajā sektorā ir hierarhiska uzbūve, kurā vara, atbildība un pakļautība tiek sadalīta no augstākstāvoša uz zemākstāvošo. Vara – tiesības izmantot savas pilnvaras, piemēram, pieņemt darbā un atlaist personālu, pirkt un pārdot, plānot un izlemt organizācijas vārdā. Starptautisko organizāciju pamatā vienmēr bijušas konkrētas intereses. Parasti tiek uzskatīts, ka valstis iestājas starptautiskajās organizācijās tieši tādēļ, ka rodas lielāka iespējamība sasniegt savus mērķus. Tas ir tādēļ, ka starptautiskajās organizācijās labums, kurš tiek iegūts ir lielāks nekā vienatnē sasniegtais. Sevišķi svarīgi tas ir jaunattīstības valstīm. Otrs būtisks aspekts ir tas, ka starptautiskās organizācijas reglamentē dažādas normas, kas balstītas uz savstarpējiem līgumiem- tā ir kā diplomātiskā kultūra un etiķete. Līdz ar to organizācijas dalībvalstīm ir vieglāk prognozēt iespējamās citu valstu darbības
…
Konstitucionāli tiesiskās attiecības rodas Konstitucionālai normai saskaroties ar īstenību. Tiesiskās attiecības ir sabiedriskās attiecības, kuras regulē tiesību normas. Apzīmē gan noteiktu tiesību nozari, gan juridisku zinātni, kas pēta šo tiesību nozari. Konstitucionālisms nosaka fizisko personu un sabiedrisko veidojumu vispārīgās tiesības, brīvības, pilnvaras, uzdevumus, pienākumus, funkcijas. Konstitucionāli tiesiskās attiecības rodas KT normai saskaroties ar īstenību. Tiesiskās attiecības ir sabiedriskās attiecības, kuras regulē tiesību normas un kuru dalībniekiem pieder subjektīvas tiesības un juridiski pienākumi, ko nodrošina valsts, piemēram, kad konstitucionālo tiesību norma sāk darboties starp Valsts kontroli un Saeimu. Konstitucionāli tiesisko attiecību specifika vispirms izpaužas apstāklī, ka tajās lielākā vai mazākā mērā pastāv publiski-tiesiskais elements.
