Lai panāktu uzstādītos mērķus, PTO regulē lauksaimniecības, tekstilizstrādājumu un pakalpojumu tirgus preču pieejamības nosacījumus, tajā skaitā arī likumdošanu par intelektuālā īpašuma aizsardzību. PTO nosaka arī dažādu tirdzniecības regulējošo mehānismu – subsīdiju, tirdzniecības tehnisko barjeru, sanitāro un fitosanitāro standartu, importa licenču un ievedmuitas – noteikumus.1
Ekonomiskās globalizācijas process dažādos reģionos un valstīs var nest atšķirīgus rezultātus, jo tas ir cieši saistīts ar pārējām sociālās dzīves sfērām, kuras mēdz būt atšķirīgas dažādās valstīs un dažādos reģionos.
Vieno no jomām, kas visspilgtāk ataino globalizācijas procesu un tā dinamisko raksturu, ir ekonomiskās attiecības. Starptautiskā tirdzniecība, pārrobežu investīciju un finanšu plūsmas ir tie trīs ekonomiskās darbības procesi, kas veicinājuši integrētas un savstarpēji atkarīgas globālās ekonomikas attīstību. Ekonomiskā globalizācija ir ietekmējusi globalizācijas tendenču attīstību arī citās politiskās un sociālās dzīves jomās. Ekonomiskās globalizācijas process tiek gan vainots par tā
nekontrolējamību un nevienlīdzīgo ietekmi uz dažādu iedzīvotāju grupu un reģionu attīstības
spējām, gan atbalstīts kā ilgtspējīgas attīstības pamats. Neapšaubāmi, lielā mērā tas attīstās,
pateicoties transporta un komunikāciju izmaksu krasajam samazinājumam un multinacionālo korporāciju veicinātajai tehnoloģiju izplatībai, kas sekmē globālā tirgus attīstību un kapitāla plūsmu.…
Globalizācija ir daudzšķautnains process, saistīts ar ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām, politiskām un citām izmaiņām, kuru rezultātā vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra. Praksē globalizācija izpaužas pieaugošā preču un pakalpojumu, kā arī kapitāla, naudas un iedzīvotāju plūsmā starp valstīm. Arī intensīvāka informācijas un zināšanu, kā arī tehnoloģijas un inovāciju izplatīšanās pasaulē raksturo globalizācijas procesu.1 Kāpēc ir nepieciešama globalizācija? Atbilde nav oriģināla – vara, vispasaules vara. Tas ir vienīgais iemesls „vienas pasaules” radīšanai. Grūti ir pārvaldīt dažādu tautu un uzskatu cilvēkus. Mums „zināmajā” vēsturē dažādu tautu lielvalstis (impērijas) ir sabrukušas šā iemesla dēļ. Daļa no tām ar dažādām sekmēm mēģināja šo trūkumu novērst, vienādojot cilvēkus, mums labi zināms piemērs - Padomju savienība.
