| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 2 | |
| I. | Miera noregulējuma process Eiropā pēc I Pasaules kara | 3 |
| 1.1. | ASV parādīšanās uz starptautiskās politikas arēnas | 3 |
| 1.1.1. | Tomasa Vudro Vilsona “četrpadsmit punkti” | 4 |
| 1.1.2. | Nāciju pašnoteikšanās | 4 |
| 1.1.3. | Jauno nacionālo valstu loma kolektīvās drošības politikā | 6 |
| 1.2. | Parīzes Miera konference | 7 |
| 1.3. | Versaļas miera līgums | 9 |
| II. | Latvijas ārpolitiskie centieni | 11 |
| 2.1. | Latvijas Pagaidu Nacionālās Padomes ārpolitiskā darbība | 12 |
| 2.2. | Latvijas diplomātiskā korpusa darbība | 13 |
| 2.3. | Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums | 17 |
| 2.4. | Latvijas de iure atzīšana | 19 |
| NOBEIGUMS | 21 | |
| LITERATŪRAS SARAKSTS | 22 | |
| PIELIKUMS | 23 |
Latvijai viens no nozīmīgākajiem datumiem ir 18. novembris, bet mēs nevaram nenovērtēt arī 26.janvāra nozīmi Latvijas vēsturē. Praktiski pat šis datums ir daudz nozīmīgāks par 18. novembri, jo cik liela ir 18. novembra emocionālā nozīme latviešu tautas vēsturē, tik liela ir 26. janvāra praktiskā un politiskā nozīme mūsu valsts vēsturē. Faktiski neviena valsts pasaulē nevar pastāvēt, ja tai nav juridisks status, kas ir noteikts no citu likumīgu valstu puses.
Latvijai ceļu uz starptautisko juridisko atzīšanu pavēra I Pasaules kara beigu iznākums. Atzīšanas process bija sarežģīts un tā gaitā ne mazums sviedrus izlēja mūsu tautas pārstāvji Rietumos, lai izcīnītu Latvijai juridisku statusu. Bet daudz ko tolaik noteica arī vispārējā sarežģītā situācija starptautiskajā politikā. Tāpēc mana referāta mērķis un uzdevumi ir sekojoši:
Darba mērķis – izsekot un analizēt Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas procesu.
Darba uzdevumi - apzināt starptautisko situāciju pēc I Pasaules kara un meklēt cēloņus jaunu nacionālo valstu rašanās vilnim;
- izpētīt Latvijas diplomātiskā korpusa izveidi un tā darbību no 1917. līdz 1921. gadam;
- analizēt Latvijas diplomātu centienu mijiedarbību ar starptautiskās situācijas maiņu.…
Darbā ir divas galvenās daļas – pirmajā daļā apskatīta starptautiskā situācija pēc I Pasaules kara, kad ASV ar nāciju pašnoteikšanās tiesībām parādījās uz starptautiskās arēnas, kas radīja izdevību daudzām apspiestām tautām pieprasīt atzīt to nacionālo valstu neatkarību. Otrajā daļā apskatīta Latvijas diplomātiskā korpusa darbība un tās mijiedarbība ar sarežģītajām starptautiskajām norisēm.
