Tomēr ne mazums ir gadījumi, kad tas, kas sākotnēji bijis mazākuma viedoklis un
līdz ar to ļoti maz izpausts, vēlāk kļūst par pārliecinošu vairākuma viedokli. Klusuma spirāles teorija šeit parāda sevi kā masu komunikācijas teoriju, apgalvojot, ka sabiedrības viedokļa maiņu galvenokārt veicina ziņojumu maiņa medijos; balstoties uz teoriju indivīdi nepārtraukti izzina apkārtnē esošo informāciju par to, kuri viedokļi sāk iegūt lielāku atbalstu un kuri zaudē (Gonzenbach, King, Jablonski citēts pēc Infante, Rancer, Womack, 2003:287). Kā lielisku piemēru te var minēt viedokļu maiņu par smēķēšanas kaitīgumu – pirms divdesmit gadiem nesmēķētāji praktiski neizteica savu viedokli par nepatiku pret šo kaitīgo ieradumu, savukārt šobrīd nesmēķētāji pārstāv vairākuma, bet smēķētāji mazākuma viedokli (Salmon & Glynn citēts pēc Infante, Rancer, Womack, 2003:287). Gribot negribot jāsaskata saikne ar dažādiem aizliegumiem mediju telpā, kas saistīti ar cigarešu un smēķēšanas parādīšanos tajā. Masu
mediji ir vairāk sākuši runāt par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz veselību, mazinājies reklāmas apjoms medijos šajā jomā, kas devis ierosmi nesmēķētājiem arvien vairāk un skaļāk paust savu viedokli.
Klusuma spirāles teorija var tikt uzskatīta par pilnīgu izskaidrojumu tam, kādēļ
indivīdi bieži vien seko vairākumam gan viedokļos, gan darbībās.…
