| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 1 | |
| 1. | Farmakovigilance | 4 |
| 2. | Farmakovigilances sistēma ES | 5 |
| 3. | Farmakovigilance Latvijā | 9 |
| Secinājumi | 12 | |
| Izmantotā literatūra | 13 |
„Farmakovigilances jēdziens ir diezgan jauns. Tas radās pēc talidomīda traģēdijas pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad sievietēm, kas grūtniecības laikā bija lietojušas sedatīvu līdzekli talidomīdu, piedzima bērni ar fokomēliju (deformētas ekstremitātes vai to trūkums).
Farmakovigilance ir zinātne un procesi, kuru mērķis ir nodrošināt zāļu drošuma uzraudzības un riskmazināšanas pasākumus, un palielināt guvumus, ko var sniegt zāļu lietošana. Farmakovigilance ir viena no sabiedrības veselības nodrošināšanas pamatfunkcijām.
Farmakovigilance ietver:
• zāļu drošuma datu apkopošanu un pārvaldīšanu;
• signālvēstu (jaunu zāļu drošuma datu vai zāļu drošuma - datu pārmaiņu) noteikšanu, balstoties uz apkopotiem datiem. Datu vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu par zāļu drošumu;
• darbības, kas vērstas, lai pasargātu sabiedrības veselību (arī reglamentējošas darbības). Saziņu (komunikāciju) ar iesaistītām pusēm;
• procesu un pasākumu rezultātu auditu.…
Zāles dod būtisku ieguldījumu ES pilsoņu veselības uzlabošanā. Zāļu atklāšana, izstrāde un efektīva izmantošana uzlabo dzīves kvalitāti, mazina slimnīcā pavadīto laiku un glābj dzīvības. Tāpēc, lai zāles darboties pietiekami efektīvi ir nepieciešams tās uzraudzīt, ka arī informēt cilvēkus par iespējamām blakusparādībām, kas var būt, lietojot kādus konkrētus medikamentus. Eiropā ir izstrādāta sistēma, kas nodarbojas ar medikamentu uzraudzību, ka arī vāc informāciju par blakusparādībām.












