-
Laulības šķiršanas psiholoģiskie cēloņi
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 4 | |
| Komunikācijas traucējumi ģimenē | 7 | |
| Paradoksālā komunikācija: “divkāršas saiknes” koncepcija | 9 | |
| Maskēta komunikācija: mistifikācija | 10 | |
| Saskarsmes barjeras un to saistība ar šķiršanos | 11 | |
| Saskarsme un tās saistība ar intīmo dzīvi | 14 | |
| Iepriekšējā ģimenes pieredze - šķiršanās veicināšanas iemesls | 16 | |
| Konflikts un tā loma ģimenē | 19 | |
| Ģimenes konflikts | 24 | |
| Neadekvāts pašvērtējums, kā viens no šķiršanās iemesliem | 27 | |
| Pašvērtējuma saistība ar seksuālo dzīvi | 29 | |
| Secinājumi | 31 | |
| Izmantotas literatūras saraksts | 33 |
Valstij mainoties mainījās arī katras ģimenes dzīve. Varam teikt, ka 1991.gads uzskatāms par atskaites punktu mūsu valstij. Daudz kas mainījies deviņos gados. Latvijas Republika kļuvusi neatkarīga, līdz ar to stipri mainījusies sabiedrības dzīve. Notikušas radikālas pārmaiņas: kā pozitīvas, tā arī negatīvas. Sākusies un turpinās sabiedrības polarizācija pēc materiālā stāvokļa. Ir ģimenes, kuru locekļiem izdevies pašrealizēties un iegūt stabilu materiālo stāvokli, kurpretīm citi atrodas zem iztikas minimuma robežas un spiesti ubagot. Demogrāfiskās problēmas, kuras pārmantotas no Padomju Savienības laikiem nav zudušas.
Šobrīd Latvijas ģimenes sociālpsiholoģiskajā portretā iezīmējušās daudzas negatīvas attīstības tendences. Izteikta nuklearizācija (jaunās ģimenes cenšas dzīvot atsevišķi no vecākiem) apgrūtina paaudžu sakarus, garīgās pārmantojamības iespējas, rada “tēvu māju” jēdziena degradēšanos; ģimenes locekļu mazskaitlīgums, zema dzimstība (dominē 1-2 bērnu ģimenes). Pēc pēdējo gadu statistiskajiem datiem – vecuma grupā no 25 – 29 gadiem katra desmitā, bet 40 – 49 gadu grupā katra sestā sieviete ir šķirta. Kopumā šķirto ģimeņu kopskaits pārsniedz 50 % (3.,3.,19.). Uzskatu, ka šie dati pamato mana darba aktualitāti.
Izmaiņas skar ne tikai ģimenes, bet arī psiholoģijas zinātni. Līdz 1991.gadam psiholoģija Latvijas Republikā nebija īpaši populāra. Galvenās psiholiģiskās skolas attīstījās Maskavā un Ļeņingradā, tāpēc Latvijā galvenokārt vadīja darbības psiholoģijas skolas uzskati. Citas psiholoģiskās skolas tika definētas, kā buržuāziskas un nederīgas. Arī patlaban lielākā daļa psiholoģiskās literatūras mūsu valstī ieplūst no Krievijas. Atrast nepieciešamo psiholoģijas grāmatu latviski nav viegli. Ārzemju tulkotās teorijas pilnībā “nestrādā”. Protams, ir klasiskie darbi, kurus vajadzētu zināt. Ārzemju grāmatās varam atrast daudz noderīga, bet jaatceras, ka šīs grāmatas rakstītas citos apstākļos. Cilvēka, kurš dzīvo Latvijā, mentalitāte atšķiras no Anglijas vai Krievijas iedzīvotāja mentalitātes. Savā darbā analizēšu pieejamos avotus, ņemot vēra mūsu valsts īpatnības. Tāpēc uzskatu savu darbu par teorētiski aktuālu.…
kursa darbs ģimenes psiholoģijā: Laulības šķiršanas psiholoģiskie cēloņi. Ģimene ir cilvēku sabiedrības vienība, kurā cilvēkus saista laulība un asinsradniecība (7.,252.). Kā redzams no definīcijas, ģimene cieši saistīta ar valsti un sabiedrību. Ne velti teikts, ka ģimene ir sabiedrības šūniņa, runājot zinātniski, tā ir valsts struktūrvienība, jo valsts reģistrē ģimenes likumā noteiktajā kārtībā. Runājot par ģimeni, vajadzētu atcerēties, kādu jēgu antropologi un sociologi piešķir ģimenes jēdzienam un kādas funkcijas tā pilda kā jebkuras sabiedrības sīkākā vienība: a) viņiem visiem sakrīt domas, kā pamata ģimene (kas sastāv no vecākiem un bērniem) eksistē jebkurā sabiedrībā; b) ģimeni definē kā grupu, kura sastāv no pieaugušu abu dzimumu pārsāvjiem, divi no kuriem (laulātie) dzīvo zem viena jumta un saistīti ar seksuālam attiecībam, kurus sabiedrība atzīst; c) ģimenē ietilpst arī laulāto bērni, vai adoptētie bērni. (13., 40.)
