| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 6 | |
| 1. | Kriminālās sodāmības jēdziens un tās nozīme | 9 |
| 1.1. | Kriminālās sodāmības jēdziens | 9 |
| 1.2. | Sodāmības mērķis | 10 |
| 1.3. | Sodāmības nozīme personas tiesiskajā statusā | 11 |
| 1.4. | Sabiedrības uztvere un stigma | 13 |
| 2. | Kriminālās sodāmības tiesiskais regulējums un klasifikācija Latvijā un Anglosakšu tiesību sistēmā | 17 |
| 2.1. | Sodāmības regulējums, tās dzēšana un noņemšana | 17 |
| 2.2. | Anglosakšu tiesiskais regulējums | 22 |
| 2.3. | Sodāmības klasifikācija pēc smaguma, ilguma, sekām un pēc citiem klasifikatoriem | 26 |
| 2.4. | Procesuālās atšķirības starp tiesību sistēmām | 30 |
| 3. | Kriminālās sodāmības sekas, to ietekme uz personu un sabiedrību | 32 |
| 3.1 | Juridiskās sekas, sociālās un ekonomiskās sekas | 32 |
| 3.2 | Kriminālās sodāmības ietekme uz reintegrāciju sabiedrībā | 33 |
| 3.3. | Sekas atkārtotas noziedzības kontekstā | 37 |
| 4. | Latvijas un Anglosakšu tiesību sistēmu salīdzinājums, problēmu analīze | 41 |
| 4.1 | Tiesību pieeju atšķirības | 41 |
| 4.2. | Kriminālatbildības piemērošanas īpatnības Anglosakšu tiesību sistēmā | 44 |
| 4.3. | Sodāmības seku un to iedalījums pa kategorijām problemātika | 46 |
| 4.4. | Iespējamie risinājumi sodāmības seku mazināšanai un efektīvākai pārvaldībai. | 49 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 53 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 56 |
Darba tēma: Kriminālās sodāmības seku un to iedalījums pēc kategorijām problemātika.
Darba mērķis: Analizēt kriminālās sodāmības seku iedalījumu pēc kategorijām, identificēt pastāvošās problēmas un piedāvāt iespējamos risinājumus sodāmības seku mazināšanai vai efektīvākai pārvaldībai.
Izmantotā pētījuma metodoloģija Darbs sagatavots, izmantojot salīdzinošo, teleoloģisko, gramatisko un sistemātisko metodi, kā arī balstīts aktuālajā Latvijas tiesu praksē, normatīvajos aktos un judikatūrā.
Galvenie iegūtie rezultāti: pētījuma ietvaros secināts, ka Latvijas tiesību sistēmā kriminālās sodāmības sekas bieži vien ir nesamērīgas un ilgstošas, neskatoties uz to, ka sods ir izciests vai sodāmība dzēsta. Konstatēts, ka normatīvie akti bieži paredz absolūtus un automātiskus aizliegumus, kas nav pakļauti individuālai izvērtēšanai, tādējādi pārkāpjot personas tiesības uz taisnīgu attieksmi, cieņu un reintegrāciju. Salīdzinošā analīze ar Anglosakšu (Anglijas un Velsas) tiesību sistēmu atklāj to, ka sodāmības sekas tiek dzēstas elastīgāk un pastāv individuāla pieeja, kas sekmē personas iekļaušanos sabiedrībā. Autore piedāvā ieteikumus Latvijas normatīvā regulējuma pilnveidei, aicinot atteikties no vispārējiem aizliegumiem un ieviest individuālās izvērtēšanas mehānismus, lai veicinātu taisnīgumu un mazinātu stigmatizāciju.
…
