-
Faraonu Ēģiptē
Оцененный!
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Karaļu ieleja, svētie raksti un sfinksas | 4 |
3 | Piramīdu noslēpumi | 5 |
4. | Mūmijas | 6 |
5. | Mumificēšana | 7 |
6. | Mirušo piemiņas kults | 8 |
7. | Mūmiju liktenis | 10 |
8. | Apbedījumu vietas | 11 |
9. | Dinastijas | 12 |
10. | Karaļa pienākumi | 14 |
11. | Nobeigums | 15 |
12. | Izmantotās literatūras saraksts | 15 |
Sākumā Ēģipte bija zeme pie Nīlas, kuras krastos slējās nelieli ciemati. Katram ciematam bija savs vadonis. Varenākie vadoņi vārgākajiem vadoņiem atņēma ciematus un pievienoja savējam. Tā Nīlas krastos radās mazu karaļvalstu karaļi.
Savukārt spēcīgākie karaļi pamanījās sakaut savus kaimiņus un kļūt vēl spēcīgāki. Beigu beigās šajās zemēs valdīja tikai divi vadoņi- Augšēģiptes karalis, kurš nēsāja baltu kroni, un Lejasēģiptes karalis, kurš nēsāja sarkanu kroni.
Apmēram 3200 gadu pirms Kristus Augšēģiptes karalis iekaroja Lejasēīpti- par viņa simbolu kļuva abu kroņu apvienojums.
18. gadsimta beigās Ēģipte eiropiešiem vēl bija valdzinoša un noslēpumaina zeme. Tās vēsturi pazina tikai no rakstnieku Herodota, Strabona, Diora un Plutarha darbiem, kā arī pēc Renesanses laikmeta rakstnieku juceklīgām ziņām. Bet no Nīlas ielejas atgriezušies ceļinieki stāstīja brīnumus par turienes sensenajām drupām, par svētnīcām, piramīdām, kolonnām, sfinksām un obeliskiem, kas no augšas līdz apakšai klāti ar noslēpumainām zīmēm un daļēji apbērti ar vēja dzītajām tuksneša smiltīm.…
Saturs: 1)Ievads 2)Karaļu ieleja, svētie raksti un sfinksas 3)Piramīdu noslēpumi 4)Mūmijas 5)Mumificēšana 6)Mirušo piemiņas kults 7)Mūmiju liktenis 8)Apbedījumu vietas 9)Dinastijas 10)Karaļa pienākumi 11)Nobeigums 12)Izmantotās literatūras saraksts + darbā pievienoti daži neparasti fakti piemēram: ko darīt ar mūmiju? Kurināmais-> 1800. gadā atraka tik daudz mūmiju, ka tās kļuva ikdienišķas un nevērtīgas. Koku un ogļu krīzes laikā daudzas mūmijas sadedzināja tavaikoņos un vilcienos. Tēbās nabadzīgie ļaudis izmantoja pārsējus krāšņu kurināšanai. piemēram: Sākumā tikai ļoti bagāti ēģiptieši varēja atļauties iebalzamēšanu. Vēlāk tā kļuva par veselu industriju, un pat nabags varēja iestāties rindā.
