Nav mums neviena paša tukša lauka,
Bet to visu jau tik lepnā latvju tauta:
Kā rauta, tā ņem auklas, pašu mezgliem valsti kopā sien,
Līdz rokas trulas, smagas, nevarīgas.
Trūkst man Rīgas lielās dzīves,
Kur ik vasars vakaru skan džezīgas stīgas.
Kur latvju bērnu čalas straumēm plūst,
Kur vecākiem smaidu vaļas vārti lūst.
…
