| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Sarkanā āboliņa raksturojums | 3 |
| 2. | Sarkanā āboliņa izcelsme un izplatība pasaulē un Latvijā | 3 |
| 3. | Āboliņa praktiskā izmantošana | 5 |
| 3. | Āboliņa nozīme bioloģiskajā lauksaimniecībā | 5 |
| 4. | Sarkanā āboliņa minerālā barošanās | 6 |
| 4.1. | Makroelementi | 6 |
| 4.1.1. | Slāpeklis | 6 |
| 4.1.2. | Fosfors | 7 |
| 5.1.3. | Kālijs | 7 |
| 4.2. | Mikroelementi | 7 |
| 4.3. | Augsnes reakcija | 8 |
| 5. | Mēslošana ar kūtsmēsliem | 8 |
| 6. | Izmantotā literatūra | 9 |
1. Sarkanā āboliņa raksturojums
Sarkanais āboliņš pieder Trifolium ģintij. Kopš 1753. gada vairākkārt ir mainījušies priekšstati par ģints apjomu, gan par tās sistemātisko struktūru. Atkarībā no klasifikācijas ģinti Trifolium pieskaita vai nu pākšaugu (pupu) dzimtai Leguminosae Juss. (Fabaceae Lindl.), vai tauriņziežu (pupu) dzimtai Papilionaceae Gireke (Fabaceae) (Roze 2003). Āboliņa lapas ir trīsdaļīgas saliktas (Lielmanis u.c. 1960). Sarkanā āboliņa lapu krāsa variē no gaiši zaļas līdz tumši zaļai ar raksturīgu gaišu plankumu (1. atēls).
Sakņu sistēma sarkanajam āboliņam ir spēcīgi attīstīta. Mietsakne ir resna, no tās atzarojas daudz sānsakņu. Uz saknēm āboliņam veidojas gumiņbaktērijas, kas piesaista gaisa slāpekli. Āboliņa tauriņveida ziedi ir apkopoti galviņās, kuras atrodas stublāja vai sānzaru galotnēs. Sarkanā āboliņa vainaglapu krāsa ir no gaiši līdz tumši sarkanai, bet bastarda āboliņa - baltsārta un sārta. Āboliņu auglis ir pāksts. Sarkanā āboliņa pākstī ir viena, retāk divas sēklas. Bastarda āboliņa pākstī ir divas līdz četras sēklas. Dīgstošas veselīgas sarkanā āboliņa sēklas ir spīdīgas iedzeltenā vai violetā krāsā.…
Sarkanais āboliņš, tā raksturojums, audzēšanas vēsture, izplatība, minerālā barošanās, audzēšana
