Daudzās jo daudzās latviešu dainās ir apdziedāti koki, mežs, meža dzīvnieki, putni, kā arī meža kopēji. Dainās daudz siltu vārdu veltīti smuidrajām priedēm, tumšajām eglēm, kuplajām liepām, dižajiem ozoliem, kā arī citiem kokiem, krūmiem un skaistajiem meža dzīvniekiem.
Nevis kalni ar sniegotām galvām,
Nevis jūra, kas dziļumā viz,
Mežs ir dziesma un valodas sākums,
Mežs ir cilvēka šūpulis.
Ā.Elksne „Dziesma par mežu”
Kopš sirmas senatnes mežam bija liela nozīme materiālās un garīgās kultūras attīstībā. Senatnē, kad apmēram 90% no visas Latvijas teritorijas bija klāta ar mežu, tas deva cilvēkiem visu nepieciešamo: patvērumu, apģērbu (zvērādas), pārtiku (medījumus, sēnes, ogas, putnu olas, riekstus, medu u.c.), siltumu, zāles slimību ārstēšanai, gaismu, pirmos darba rīkus un traukus. …
