19. gadsimts sākās ar kariem un nemieriem. Tas bija laikmets, kas saistījās gan ar brīvības cīņām, gan ar zemju pievienošanu un apspiešanu, gan arī ar garīgās dzīves plašu uzplaukumu. Tas bija bagātīgs laikmets strāvojumu un virzienu ziņā, jo viens pēc otra sevi nomainīja klasicisms, romantisms, reālisms, valdot neilgu laiku un tad dodoties tālāk vai transformējoties savādākā izpausmē. 19. gadsimtā aktīvi norisinājās kultūras dzīve; attīstījās zinātne, literatūra un māksla. Kultūras dzīve kļuva interesantāka un krāsaināka, vienojošais, kas bija iepriekšējos gadsimtos, vairs nepastāvēja. 19. gadsimta pirmajā trešdaļā noslēdzās "lielo stilu" attīstība, parādījās daudzi nelieli virzieni, kas attīstījās tikai pēc pašu likumsakarībām, izkopjot sev raksturīgo, īpašo. Tas dominēja visā kultūrā.
Franču buržuāziskā revolūcija aizsāka pāreju no feodālisma uz jaunu sabiedrisko formāciju - kapitālismu. Šī pāreja norisinājās sadursmēs starp dažādām sabiedrības grupām. Šajos apstākļos mākslas attīstība kļuva pretrunīga un sarežģīta. XIX gs. mākslas laukā viens otru nomaina klasicisms, romantisms un reālisms. …
