-
Ģeometrijas biļetes
2011–2015 гг.
Riņķa līnija, riņķis, tā elementi: rādiuss, diametrs, horda, sekante, pieskare, loks. Riņķa līnijas garums, riņķa laukums.
Par riņķa līniju sauc figūru, kas sastāv no visiem tiem plaknes punktiem, kas atrodas vienādā attālumā no kāda plaknes punkta (šo punktu sauc par riņķa līnijas centru).
Par riņķi sauc riņķa līniju kopā ar plaknes daļu, kuru tā ierobežo.
Ar riņķa līniju saistītie nogriežņi un taisnes
Nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar riņķa līniju sauc par rādiusu.
Nogriezni, kas savieno divus riņķa līnijas punktus un iet caur centru sauc par diametru.
"Kā zināms, riņķis ir plaknes daļa, kuru ierobežo riņķa līnija.
Riņķa laukumu S aprēķina pēc formulas: "
3,14 un R - rādiuss.
"Jebkuri divi riņķa līnijas punkti sadala riņķa līniju divās daļās. Katru no šīm daļām sauc par riņķa līnijas loku."
"Loka pierakstīšanai lieto simbolu , aiz kura raksta lielos latīņu burtus - loka galapunkta apzīmējumus. Lai norādītu, kuru no diviem riņķa līnijas lokiem apskata, dažkārt starp lielajiem burtiem ieraksta mazo burtu vai izmanto šī loka kāda cita punkta apzīmējumu."
…
Taisne. Stars. Nogrieznis. Nogriežņa mērīšana viduspunkts. Ja no taisnes "nogriež" kādu gabaliņu, iegūstam nogriezni. Ja taisni "pārgriež tikai vienā vietā, iegūstam matemātisku figūru - staru." Nogriezni parasti apzīmē ar diviem lielajiem latīņu alfabēta burtiem, piemēram, nogrieznis AB jeb nogrieznis BA. Jebkurš nogrieznis ir ierobežots no abām pusēm. Jebkuram nogrieznim var izmērīt garumu. Punktus, kas atrodas starp nogriežņa galapunktiem, sauc par nogriežņa iekšējiem punktiem. Zīmējumā punkti D un E, ir nogriežņa AB iekšējie punkti.