-
1934.gada 15.maija apvērsums Latvijā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Apvērsuma notikumi avotos | 4 |
2. | Apvērsuma vērtējums ārvalstīs | 11 |
3. | Apvērsuma notikumu interpretācija dažādu vēsturnieku skatījumā | 14 |
Secinājumi | 17 | |
Izmantotā literatūra un avoti | 18 |
SECINĀJUMI
Apkopojot iegūto informāciju par K. Ulmaņa 15. maija apvērsumu, nākas konstatēt, ka tas bija ļoti labi izplānots un pārdomāts, ko nodrošināja vairāki faktori:
– K. Ulmanis pats par sevi bija ļoti populārs tautā jau kopš valsts dibināšanas;
– K. Ulmanim bija uzticīgi aizsargi, policija un bruņotie spēki, kas nodrošināja apvērsuma militāro aizsardzību;
– par apvērsumu bija informētas tikai pietuvinātas personas, daudzi izpildītāji pat līdz pēdējam brīdim nesaprata, kas notiek (piemēram, armijas daļas uzskatīja, ka vienkārši notiek mācības).
Tālāko režīma atbalstu un noturēšanos ietekmēja šādi faktori:
– K. Ulmanis spēja pastiprināt savu popularitāti, ko nodrošināja arī pietuvinātie dzejnieki un rakstnieki (piemēram, A. Grīns, E. Virza u.c.);
– Apvērsuma laikā netika nogalināta nevienam persona, izmantotie piespiešanas līdzekļi bija mēreni, kas neizraisīja papildus sašutumu iedzīvotājos;
– Līdz ar ekonomiskās krīzes beigām sākās strauja ekonomiskā augšupeja, kas lielā mērā tiek piedēvēta „tikai un vienīgi K. Ulmaņa nopelniem”;
– Tika veidota nacionālā pašapziņa, latviskā identitāte, izvērstas lauksaimniecības atbalsta programmas, kas tādējādi ļāva iegūt plašu tautas masu atbalstu.
Pie svarīgākajiem negatīvajiem faktoriem var minēt:
– tika apturēta Satversmes darbība (sākotnēji sludināta tikai uz 6 mēnešiem, taču faktiski tā netika atjaunota pat ne mainītā veidā);
– tika liegta pulcēšanās un preses brīvība – likvidēta visu politisko partiju darbība, teorētiski arī Zemnieku savienība, acis tiek pievērstas arī uz Pērkonkrusta darbību, kas simpatizē radikāli nacionālām idejām.
…
1934. gada 15.-16. maija naktī Latvijā notika toreizējā ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa realizēts valsts apvērsums, kā rezultātā Latvija kļuva par vienu no pēdējām valstīm Centrālajā un Austrumeiropā, kur izveidojās autoritārs režīms, tam bija daudz kas kopīgs ar citu valstu autoritārajām iekārtām, taču bija arī īpatnības, no kurām galvenā – autoritārā iekārta faktiski tika ieviesta uzreiz burtiski pirmajā dienā bez pārejas posma, kā tas bija Polijā, Lietuvā vai Igaunijā (Ščerbinskis, Jēkabsons, 2012, 7).