-
Tiesību reforma Latvijas valsts atjaunošanas periodā 1940-1993
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| LATVIJAS OKUPĀCIJA UN IEKĻAUŠANA PADOMJU SAVIENĪBĀ | 5 | |
| LATVIJA NACISTISKĀS VĀCIJAS VARĀ | 8 | |
| Valsts pārvalde | 8 | |
| Vācietības uzspiešana un tiesības | 8 | |
| Geto un Ebreju iznīcināšana | 9 | |
| Vācu režīma saimnieciskā politika | 10 | |
| LATVIJA PSRS SATĀVĀ NO 1945.GADA – 1986.GADAM | 11 | |
| Represijas | 11 | |
| Tautsaimniecība | 12 | |
| Kolhozi | 13 | |
| Tiesības | 13 | |
| TAUTAS ATMODAS PERIODS UN VALSTS ATJAUNOŠANA | 15 | |
| SECINĀJUMI | 17 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 18 |
SECINĀJUMI
Lielākais satricinājums 20. gadsimta vēsturē bija Latvijas okupācija un aneksija 1940. gadā. Padomju vara īsā laikā, masveidīgi pielietojot vardarbību, pārveidoja visu Latvijas sabiedriski politisko iekārtu atbilstoši totalitārajam staļiniskajam modelim. Vienlaicīgi Latvija tika no neatkarīgas valsts par Padomju Savienības provinci. Latvijas tiesiskā iekārta bija pretrunā ar padomju valsts sabiedrības modeli. Padomju režīms šo problēmu atrisināja ātri, 1940. gadā vienoti nomainot praktiski visu līdzšinējo Latvijas likumdošanu ar Krievijas likumdošanu, vai nu to pārrakstot vai arī pilnībā pārņemot Krievijas likumdošanu.
Latvijas vēsturē sākās trīs okupāciju periods, kas kopumā ilga vairāk nekā piecdesmit gadus, iezīmējot Latvijas tautas dzīvē un tās vēsturiskajā liktenī traģisku un reti bīstamu pavērsienu. Gan nacistiskā Vācija, gan Padomju Savienības īstenotā represīvā politika (holokausts, deportācijas u.c.) nesabiedēja Latviešu tautu. Padomju okupācijas vara, kas saimniekoja Latvijā veselus 47 gadus, noplicināja tās dabu, sagrāva ekonomiku, iesaistīja iedzīvotājus sociālistiskajā eksperimentā, izvietoja nesamērīgi lielu karaspēka kontingentu, kā arī iepludināja simtiem tūkstošu cittautiešu, gandrīz padarot latviešus par mazākumtautību savā zemē. Situāciju vēl vairāk pasliktināja mērķtiecīgi uzspiestā rusifikācijas politika, objektīvas informācijas nepieejamība, kā arī brīvas pārvietošanās iespējamība.
Latvijas tiesiskā iekārtas attīstība 20. gadsimtā ir bijusi citāda nekā vairums Rietumvalstu. Pretēji Rietumvalstu tiesisko iekārtu attīstības samēriem mierīgajam plūdumam Latvijas tiesiskajai iekārtai 20. gadsimtā raksturīgi regulāri satricinājumi.
1990. gada 4. maijā atjaunotā Latvijas Republika pārņēma mantojumā padomju valsts organizāciju – gan struktūru, gan personālu. …
Divdesmitais gadsimts Latvijas vēsturē vienlaikus ir bijis nozīmīgu sasniegumu un arī lielu sarežģījumu laiks. Latvija šajā laikā piedzīvoja vairākus karus, revolūcijas, neatkarīgas valsts izveidošanu, bojāeju un atkal atdzimšanu. Visi šie notikumi ir atstājuši dziļas pēdas latviešu tautas un valsts vēsturē. Neatkarības gadi ir bijuši daudz īsāki nekā vairākkārtējie totalitāro lielvaru uzkundzēšanās periodi. Okupācijas varas Latvijā visiem līdzekļiem ir centušās leģitimēt savu klātbūtni. Tolaik vēl nav zināms, ka ar pašu likumiem Latvija dzīvos tikai 20 gadus un ka Latvijas tautu gaida 50 okupācijas gadi, kuros divas totalitāras lielvaras tai uzspiedīs savus likumus, padarot vārdu “likumība” par sinonīmu vārdam “beztiesiskums”. Kā aizgājušo gadu mantojums mūsdienu sabiedrībā bieži vien sastopama parādība ir atšķirīga un pat diametrāli pretēja izpratne un vērtējums par mūsu valstij svarīgiem nesenās pagātnes notikumiem. Tās ir ilgo padomju okupācijas sekas. Nacistiskās Vācijas okupācija bija ļoti smags un sarežģīts laiks Latvijai. Vācu spēkiem ieņemot Latviju, sākumā veidojās militāra pārvalde. Sākot ar 1941. gada 17. jūliju pakāpeniski, veidojās vācu civilpārvalde. Ar Ādolfa Hitlera pavēli tika nodibināta okupēto Austrumu Apgabalu ministrija ar Alfrēdu Rozenbergu priekšgalā, kurai tika pakļauta visa civilpārvalde. Latvija, Lietuva, Igaunija un arī liela daļas Baltkrievijas teritorijas tika nodēvēta par ģenerālabgabaliem un iekļautas Ostlandes reihkomisiriātā.
