Diagnostika
Sausās acs sindroms tiek diagnosticēts pilnas apskates laikā. Tiek izmantoti testi, kas pārbauda asaru kvalitāti un kvantitāti (piemēram, Širmera tests, fluoresīna vai bengalrozā krāsvielas tests).
Anamnēze (lietotie medikamenti, ikdienas apkārtējās vides faktori uc.).
Širmera tests
Tajā nosaka, vai asaru produkcija atbilst normai.
Aizvērtu aci noslauka no liekajām asarām. Bez lokālās anestēzijas filtrpapīru novieto uz robežas starp apakšējā plakstiņa vidējo un laterālo trešdaļu. Ja papīra samitrināšanās < 5,5 mm pēc 5 min 2 secīgos gadījumos, jādomā par SAS.
Iztvaikošanas SAS gadījumā tests nereti ir normas robežās.
Ārstēšana
Mākslīgās asaras
Viskozākas mākslīgās asaras mitrina un pasargā acis ilgāk, bet tās, kas satur, piemēram, glicerīnu, samazina iztvaikošanu.
Ziedes ir piemērotas nakts lagoftalma gadījumā.
Svarīgi ir adekvāti uzņemt šķidrumu, izvairīties no sausā gaisa un piedūmotām (putekļainām) telpām.
Ārstēšana
Pagaidu vai pastāvīgu silikona “sveču” ievietošana plakstiņu asaru drenāžas kanālos. Tas neļauj asarām drenēties prom no acs. Ievietošana ir nesāpīga un ātra. Ikdienā “svece” nav jūtama.
Ārstēšana
Attēlā redzams gl. lacrimalis un ducti lacrimales. Asaru “svece” ievadīta apakšējā ductus lacrimalis, lai novērstu asaru drenēšanos pārāk ātri.
…
