Latviešu mūzikas veidošanās laiks aptver apmēram pusgadsimtu. Par pirmajiem latviešu mūzikas klasiķiem kļūst Jurjānu Andrejs un Jāzeps Vītols, kuri sevi piesaka 19.gs. 80.-90.gados.
Jurjānu Andrejs ( 1856-1922). Jurjānu Andrejs dzimis 1856.gada 30.septembrī Ērgļu pagasta Meņģeļu mājās-zemnieku ģimenē. J. Andrejam bija trīs brāļi, kuri visi vēlāk kļuva par mūziķiem. Pirmās muzikālās zināšanas viņš guva Ērgļu draudzes skolā un Vecpiebalgas draudzes skolā, dziedāja Vecpiebalgas Labdarības korī, ar šo kori viņš piedalījies I Latviešu Dziesmu svētkos.
Veicot plašu latviešu tautasdziesmu vākšanas un zinātniskās izpētes darbu, viņš licis pamatus latviešu mūzikas folkloristikai. Trešajiem vispārējiem dziesmu svētkiem sarakstītais maršs un kantāte „Tēvijai”, kā arī vēlākie vokālie instrumentālie skaņdarbi „Garīgā kantāte”, „Līgojiet, līksmojiet!” liek Jurjānu Andreju uzlūkot arī kā latviešu klasiskās mūzikas aizsācēju. Kad trešās atmodas sākumā latvieši vēl neuzdrīkstējās dziedāt Baumaņu Kārļa „Dievs, svētī Latviju!”, viņi ar ciešu apņēmību dziedāja Jurjānu A. „Nevis slinkojot un pūstot”. …
