Visas Latvijā sastopamās dabas bagātības iedalāmas divās grupās:
dabas bagātības, kas atrodamas un veidojas uz zemes virsmas vai nelielā dziļumā un tās ikdienā mēs praktiski iegūstam un izmantojam;
dabas bagātības, kuras apslēptas zemes dzīlēs, tās ne vienmēr ir viegli atrodamas, to iegūšanai un izmantošanai nepieciešami ievērojami finansiālie līdzekļi.
Pirmajā grupā ietilpst mūsu augu valsts bagātības, tai skaitā meži un uz zemes mītošā dzīvā radība. Šai grupai jāpieskaita arī virszemes (jūras, upju, ezeru) ūdeņi un tajos mītošā dzīvā radība. Šīs bagātības nepārtraukti un relatīvi ātri atjaunojas.
Otrajā grupā ietilpst cietās neorganiskās un organiskās minerālās izejvielas, to skaitā rūdu minerālus saturoši veidojumi, pazemes ūdeņi (dzeramie, stipri mineralizētie, terminālie), kūdra, sapropelis, nafta u.c. Otras grupas bagātības arī atjaunojas, bet process ir nesalīdzināmi garāks kā tas ir ar pirmās grupas dabas bagātībām. Šie laiki mērojami sākot no vairākiem desmitiem, simtiem, tūkstošiem līdz pat simtiem miljoniem gadu.
1.tabulā parādītas ēras un periodi, kuros izveidojušies pašlaik nozīmīgākie izmantojamie Latvijas derīgie izrakteņi.…
