-
Krievijas ekonomikas attīstība 20.gadsimta sākumā un PSRS ekonomika līdz 1941.gadam
Būtībā iemesls Molotova-Ribentropa pakta izstrādei bija II pasaules karš, kurš sākās ar Vācijas uzbrukumu Polijai 1939. gada 1. Septembrī. Lai gan II pasaules kara cēloņi ir meklējami jau I pasaules kara izveidotās Versaļas sistēmas nespējā nodrošināt lielvalstu pretrunīgo interešu sabalansētību, tomēr būtiska vajadzība pēc šāda plāna izstrādes Vācijai radās tikai tad, kad tā bija gatava uzsāk kara darbību un Hitlera vadībā nodrošināt vācu kundzību Eiropā. Ne velti pastāv uzskats, ka Hitlers karu nebūtu uzsācis, ja netiktu parakstīts šis līgums.
Tā kā gan PSRS, gan Vācija bija ieinteresēta paplašināt savu teritoriju uz citu valstu rēķina, tad abām bija kopīgas intereses. Tomēr, nenoliedzami, kā sākumā (pirms kara izcelšanās) pakta esamība bija svarīgāka Vācijai, jo tā vēl nebija gana spēcīga, vēl nebija pilnībā atguvusies no I pasaules kara sekām. Tas tai nodrošināja garantiju, ka vismaz kādu laiku tai nav jāuztraucas no Austrumu milža varenības.
Bet tas, ka jau plāna noslēgšanas brīdi, PSRS izteica savas prasības, liecina par to, ka kara stāvoklis PSRS bija izdevīgs. Un ne jau tikai tāpēc, ka Vācija palīdzētu sakaut Poliju, kas tik ilgi jau pretojās Austrumu virskundzībai. Īstais iemesls ir tas, ka Staļina stratēģija bija novājināt Rietumu valstis, tai skaitā Vāciju. Tas PSRS dotu iespējas „pasaules revolūcijai”.
Tātad īstie Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas iemesli ir tāpēc, ka abas valstis vēlējās turēt lielāko ienaidnieku pēc iespējas tuvāk un uzbrukt, tad, kad tas tiek vismazāk gaidīt. Jo tā kā abām valstīm bija pasaules iekarošanas plāni, bet tā pasaule bija tikai viena. Tad nevar apgalvot, ka līgums tiešām bija nesavtīgu un draudzīgu motīvu vadīts. Bet gan iespēja sagatavoties vēlākajiem notikumiem( Vācijas un Krievijas savstarpējam karam) jeb iepazīt pretinieku labāk.
…
19 un 20. gs mija Krievijas impērijai raksturīga ar poļu centieniem iegūt neatkarību, un vadošo lielvalstu (tai skaitā Krievija) pārliecību par to ka tām ir sava vēsturiskā misija, un ka tikai tās ir piemērotas neatkarīgai pastāvēšanai. Tātad 20.gs Krievijai iesākās ar jau ritošām cīņām gan impērijas iekšienē ( jau 1895.gadā Ļeņinu arestēja par revolucionāru darbību ) gan ārpus tās. Krievijas impērija bija tai laikā lielākā valsts pasaulē un ietekmīgs spēks pasaules politikā, bet tās spējām traucēja atpalicība no Eiropas valstīm un demokrātijas trūkums. Krievijas impērija 20.gs sākumā: • 1905-1905- Krievija karā, gan jūrā, gan uz sauszemes pazemojoši zaudē Japānai, valstij, kura līdz pat 19 gs vidum bija izolēta no citām valstīm 864 • No 1906-1911.gadam tikai īstenotas reformas, kurās zemniekiem piešķīra pārvietošanās brīvību un līdzekļus zemes iegādei.866 • 1905.-1907. Nemieri un revolūcija piespiež caru Nikolaju II pieņemt jaunu konstitūciju un pieņemt parlamentu, jeb Valsts Domi. • 1907.gadā Anglija ar Krievijas impēriju vienojas par Persiju, un tāpēc rodas iespēja noslēgt Trejsavienības jeb Antantes savienību, kuras sastāvā, bez Krievijas un Anglijas, ietilpa arī Francija.884 • 1914. Krievija iesaistās Pirmajā pasaules karā pret Vāciju un Austroungāriju. Pirmajās kaujās Austrumprūsijā un Galīcijā Krievija cieš smagas sakāves.
