Gan ārstiem, gan masām ir nepiecešamas zināšanas, prasme un iemaņas, kā rīkoties nāves tuvumā. Māsa var palīdzēt mirstošam pacientam, zinot fiziskās aprūpes taktiku, emocionalas prasības un protot palīdzēt piederīgiem pieņemt tuva cilvēka aiziešanu.
Dabiska jeb fiziolģiska nāve, kas iestājas noārdīšanās un novecošanas procesiem ņemot pārsvaru pār sintēzes un atjaunošanas procesiem, sastopama reti. Biežāk novēro patoloģisku jeb pāragru nāvi- slimības vai nelaimes gadījuma izraisītu.
Mirstoša cilvēka aprūpes principus palīdz izprast dakteres E. Kibleres-Rosas darbs „Par nāvi un miršanu”. Darbā aplūkotas vairākas miršanas stadijas:
1. Noliegums jeb šoka stadija
Noliegums ir pirmā reakcija, kas ļauj pasientam mobilizēt organisma aizsargspējas. Šaja stadijā pacients netic diagnozei un mēģina versties pie dažādiem ārstiem cerībā, ka viņi paziņos, ka viņam ir kāda cita- izarstējama slimība.
…
