Pasakas ir viens no vestītājas folkloras žanriem. Tajās ir daudz fantastikas, brīnumu, kā arī tām bieži vien piemīt izklaidējoša funkcija. Nereti pasaku sižets, darbība un tās attīstība ir paredzama, jo lielākā daļa latviešu tautas pasaku satur līdzīgus vai pat vienādus elementus.
Tautas pasakas nekad nav bijušas nepamatotas fantāzijas, jo pasaku mērķis jau ir mācīt ētiku un tradīcijas, tāpēc galvenā mērķauditorija ir bērni. Pasakas var atpazīt pēc tām raksturīgajām iezīmēm. Pasakai ir jābūt ar laimīgām beigām, jo tas bērnam rada psiholoģiskas drošības sajūtu.
Latviešu tautas dzīvnieku pasakās viegli nolasāmas ir dzīvnieku īpašības un vērtības, jo tās netiek aizēnotas ar ārējā izskata aprakstu vai sīki aprakstītu notikumu gaitu. Lasītājam, izlasot pasaku, jānonāk pie secinājuma, ka visi pārbaudījumi, kuri piemeklēja galveno varoni bija vajadzīgi, lai padarītu viņu stiprāku un gudrāku. Jāspēj arī saskatīt pasakas mācība, kura var likta izdomāties par sabiedrībā sastopamajām vērtībām un tās morāli kopumā.…
