Īpašuma jēdziens.
Īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtībā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Īpašuma tiesība ir neierobežota, izņemot to, ko aprobežo likums vai privāta griba. Par īpašuma tiesības priekšmetu var būt viss, kas ar likumu nav izņemts no civiltiesiskās apgrozības.
Kā definēts Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk tekstā CL) 927. pantā: „Īpašums ir pilnīga vara par lietu …”, tātad jānoskaidro, kas ir lieta. Civiltiesībās lieta ir jebkurš mantisks labums, sakarā ar kuru veidojas civiltiesiskas attiecības. No civiltiesību viedokļa lietas ir ķermeniskas un bezķermeniskas. Ķermeniskas lietas ir taustāmi vai citādi ar maņu orgāniem uztverami fiziski objekti – patēriņa preces, mājas un zemes gabali u.c. Bezķermeniskas lietas ir objekti, kas nav uztverami ar tausti, bet kas var atrasties apgrozībā, ir atsavināmi vai iegūstami – parāds, „intelektuālais īpašums”, kopīpašuma domājamā daļa u.c.
…
