Viens no katras valsts pamatuzdevumiem ir savas valstiskās neatkarības un suverenitātes nodrošināšana. Valsts institūcijas cenšas to panākt gan ar politiskiem līdzekļiem, gan arī veidojot bruņotos spēkus. Bet, ja pienāk brīdis, kad valsts varai nepietiek līdzekļu vai spēka, lai nosargātu sevi ar tradicionāliem līdzekļiem- armiju, policiju u.c., valstij ir jāorganizē visas tautas pretošanās un cīņa par neatkarību.
Divas lietas ir skaidri zināmas par politikas un starptautisko attiecību nākotni, proti: konflikti ir neizbēgami un efektīva aizsardzība būs nepieciešama gan pret iekšējiem varas uzurpatoriem, gan arī pret starptautiskiem agresoriem. Visām politiskām sabiedrībām, kuru locekļi negrib kļūt par uzbrukuma upuriem, ir nepieciešama – starp citām lietām – drošības politika un kāda noteikta tipa ieroču sistēma, lai cīnītos ar agresoriem. Šai politikai un ieroču sistēmai ir jābūt gatavām veikt divus uzdevumus: atturēt pretiniekus no uzbrukuma un aizstāvēties uzbrukuma gadījumā. Ieroču sistēmai jābūt pietiekoši spēcīgai un labi sagatavotai, lai būtu augsta varbūtība, ka tā atturēs no iekšējas varas uzurpācijas un starptautiskas agresijas. …
