Kaupo aktīvi piedalījās kristietības izplatīšanas karagājienos. ( „ (..) arī Kaupo, visuzticamākais, kas nekad neatstāja novārtā tā Kunga cīņas un karagājienu” [Indriķa hronika, XXI, Par karu pret Sakalu] )
1217. gadā Kaupo dodas cīņā pret Sakaliešiem. ( „Rīdzinieki, uzzinājuši par viņu pulcēšanos, cēlās un steigšus devās pie viņiem, gribēdami krieviem aizsteigties priekšā. Un kopā ar viņiem gāja (..) arī Kaupo” [Indriķa hronika, XXI, Par karu pret Sakalu] )
Kaupo četrreiz ievainots kaujā pie kokneses, mirst savās mājās. ( „pie Kokneses bij kaujas lauks/ (..) /Tur Kaupo tika ievainots;/ bet dzīvot vēl bij viņam dots, / viņš tikko mājās atvilkās tur mira savās ciešanās./(..)/ Viņam četras brūces bija,” [Atskaņu hronika, 507.; 513. – 517.])
Kaupo mirst pēc kaujas ar sakaliešiem. „Bet Kaupo, kam ar šķēpu bija caurdurti abi sāni (..)izlaida garu” [Indriķa hronika, XXI, Par Kaupo nāvi]
Tā kā Kaupo nebija bērnu, pirms nāves viņš novēl savus īpašumus Līvzemes baznīcām. „ (..) pirms tam sadalījis savu īpašumu visām Līvzemē esošajām baznīcām.” [Indriķa hronika, XXI, Par Kaupo nāvi]
Neskatoties uz to, ka Kaupo bija kristīts, viņu apglabā pēc pagānu tradīcijām – sadedzinot. „Un viņa miesa tika sadedzināta” [Indriķa hronika, XXI, Par Kaupo nāvi]
…
