ID646924

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
1.	Ģeoloģiskie raksturlielumi un grunts daļiņu izmēri	4
1.1.	Grunšu veidošanās process	4
1.2.	Grunts tipi	4
1.3.	Mālu minerāli	5
1.4.	Īpatnējā virsma un adsorbētais ūdens	5
1.5.	Grunšu struktūra	6
1.6.	Grunts daļiņu izmēri un to noteikšana - granulometriskā, jeb mehāniskā sastāva analīze	7
1.7.	Grunts daļiņu efektīvais izmērs, neviendabīguma pakāpe un līknes koeficients	7
1.8.	Grunts klasificēša	8
1.9.	Grunts daļiņu forma	9
2.	Grunts fizikālie stāvokļi un fāzu sakarības	10
2.1.	Grunšu ģeotehniskie parametri un fāzu sakarības	10
2.2.	Relatīvais blīvums	11
2.3.	Uzbriešanas faktors	12
2.4.	Grunts konsistence – Aterberga robežas	13
2.5.	Plūstamības rādītājs	14
2.6.	Plastiskuma skaitlis	14
2.7.	Māla aktivitāte	15
3.	Viendimensijas ūdens plūsma gruntīs	15
3.1.	Summārais ūdens spiedienaugstums	15
3.2.	Hidrauliskais gradients	16
3.3.	Filtrācijas koeficients	16
3.4.	Darsī likums	17
3.7.	Empīriskās sakarības filtrācijas koeficienta noteikšanai	19
3.8.	Ūdens caurlaidība atkarībā no plūsmas virziena un ekvivalentā, jeb vidējā ūdens caurlaidība slāņainā gruntī	20
3.9.	Filtrācijas koeficienta noteikšana lauka apstākļos-atsūknēšanas metode	20
4.	Spriegumi un elastīgās grunts deformācijas	21
4.1.	Normālspriegumi un bīdes spriegumi plaknē	21
4.2.	Spriegumu noteikšana plaknē ar Mora riņķi ((2θ metode) un (Pola metode))	22
4.3.	Spriegumi gruntī no koncentrēta ārējā spēka (Busineska atrisinājums)	23
4.4.	Spriegumi gruntī no līnijveida slodzes	24
4.5.	Spriegumi gruntī no joslas slodzes (noteikts joslas platums un bezgalīgs garums)	25
4.6.	Spriegumi gruntī no lineāri pieaugošas joslas slodzes (noteikts joslas platums un bezgalīgs garums)	26
4.7.	Spriegumi gruntī zem vienmērīgi slogota riņka laukuma centra	27
4.8.	Spriegumi gruntī zem vienmērīgi slogota taisnstūra veida laukuma. Stūra punktu metode	28
4.9.	Ņūmarka vertikālā sprieguma ietekmes diagramma	29
4.10.	Spriegumi gruntī zem vienmērīgi slogota taisnstūra veida laukuma (Aptuvenā metode)	30
4.11.	Spriegumu elipses zem joslveida slodzes laukuma	32
4.12.	Efektīvā un pilnā sprieguma jēdzieni, poru ūdens spiediens. (Skaidrojums, atšķirības, kur tas ir svarīgi)	33
4.13.	Spriegumi ūdens piesātinātā gruntī bez ūdens plūsmas	34
4.14.	Spriegumi ūdens piesātinātā gruntī ar ūdens plūsmu	35
4.15.	Ūdens kapilārā pacelšanās gruntī	36
4.16.	Efektīvais spriegums ūdens kapilārās pacelšanās zonā	37
4.17.	Miera stāvokļa grunts sāniskais spiediens	38
5.	Viendimensijas konsolidācijas deformācijas	39
5.1.	Konsolidācijas radītā sēšanās - Konsolidācijas jēdziens	39
5.2.	Kontaktsprieguma un sēšanās lieluma sadalījums tūlīt pēc slodzes pielikšanas	41
5.3.	Viendimensijas konsolidācijas laboratorijas tests - mērķis darbības princips	42
5.4.	Porainības koeficienta-spiediena grafiks	43
5.5.	Normāli konsolidējušās un pārkonsolidējušās mālainās gruntis	44
5.6.	OCR rādītājs	45
5.7.	Grunts stāvokļa iztraucēšanas ietekme uz porainības koeficienta-spiediena grafiku	47
5.8.	Primārās viendimensijas konsolidācijas izraisītās sēšanās aprēķins	48
5.9.	Saspiežamības indekss Cc un uzbriešanas indekss Cs, jeb URL (“unloading-reloading line”: atslogošanas –slogošanas grafiks)	49
5.10.	Sekundārās konsolidācijas izraisītā sēšanās	50
6.	Grunts bīdes pretestība	51
6.1.	Grunts bīdes pretestība-Mora-Kulona sabrukšanas kritērijs	51
6.2.	Tiešās bīdes tests- mērķis darbības princips, tā veidi un atšķirības	53
6.3.	Konsolidēts-Drenēts Trīsasu tests	54
6.4.	Konsolidēts-Nedrenēts Trīsasu tests	55
6.5.	Nekonsolidēts-Nedrenēts Trīsasu tests	56
6.6.	Piesātināta māla spiedes tests bez sāniskā ierobežojuma	58

Фрагмент работы

Grunšu veidošanās process ir ilgstošs un sarežģīts dabas process, kura laikā no mātes iežiem klimata, ūdens, gaisa, dzīvo organismu un laika ietekmē veidojas grunts. Sākotnēji ieži tiek pakļauti fizikālai, ķīmiskai un bioloģiskai dēdēšanai. Fizikālās dēdēšanas laikā ieži sadalās mazākās daļiņās temperatūras svārstību, sasalšanas un atkušanas, kā arī mehāniskas iedarbības rezultātā. Ķīmiskā dēdēšana izraisa minerālu sastāva izmaiņas, piemēram, šķīšanu, oksidēšanos un karbonātu izskalošanos. Bioloģiskā dēdēšana notiek augu sakņu, mikroorganismu un citu dzīvo organismu darbības rezultātā.
No iežu dēdēšanas produktiem pakāpeniski veidojas grunts daļiņas, kas sajaucas ar organiskajām vielām. Augu atliekas sadalās un veido humusu, kas uzlabo grunts struktūru, ūdens un barības vielu noturēšanu. Laika gaitā, ūdens kustības un gravitācijas ietekmē notiek vielu pārvietošanās grunts slāņos, veidojot grunts horizontus ar atšķirīgu sastāvu un īpašībām. Šo procesu sauc par eluviāciju un iluviāciju. …

Коментарий автора

Ģeotehnika – eksāmena sagatavošanas materiāli