1. Kā atšķiras demokrātijas definīciju divi būtiskākie aspekti?
Demokrātijas definīciju divi būtiskākie aspekti atšķiras : pirmām kārtām runa ir par pretstatu starp esošās situācijas konstatāciju, no vienas puses, un uzsvaru uz jābūtību,
noteiktos morālos vai teorētiskos principos balstītu priekšstatu par to, kādai demokrātijai ir jābūt, no otras puses; citiem vārdiem sakot, starp normatīvi orientētām un empīriski orientētām demokrātijas izpratnēm. Otrām kārtām dažādas demokrātijas definīcijas var sistematizēt pēc tā, cik plašs jautājumu loks tiek uzskatīts par demokrātiskām procedūrām pakļautu vai vismaz demokrātijai piekritīgu. Šajā sakarā būtisks ir nošķīrums starp formālo un substantīvo demokrātiju. Formālajā demokrātijā uzsvars tiek likts uz demokrātijas procedurālo aspektu, uz „spēles noteikumiem” - tā uzsver godīgu un regulāru vēlēšanu, vairākpartiju sistēmas, brīvu plašsaziņas līdzekļu, kā arī vārda, apziņas, biedrošanās u.c. fundamentālo brīvību nozīmi. Substantīvajā demokrātijā centrā
izvirzās ne tikai demokrātiskās procedūras, ne tikai demokrātijas „forma”, bet arī „saturs”- demokrātiskas politiskās līdzdalības sociāli ekonomiskie priekšnoteikumi, pilsoņu ekonomisko un sociālo tiesību nodrošinājuma pakāpe, demokrātijas principu loma mijiedarbībā starp pilsoņiem, no vienas puses, un vēlētām un nevēlētām pārvaldes struktūrām, no otras puses.
…
Demokrātijas definīciju divi būtiskākie aspekti atšķiras : pirmām kārtām runa ir par pretstatu starp esošās situācijas konstatāciju, no vienas puses, un uzsvaru uz jābūtību, noteiktos morālos vai teorētiskos principos balstītu priekšstatu par to, kādai demokrātijai ir jābūt, no otras puses; citiem vārdiem sakot, starp normatīvi orientētām un empīriski orientētām demokrātijas izpratnēm.
