-
Baznīcas tiesības. Reliģiskās organizācijas
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Baznīca, reliģiska organizācija un asociētā interešu grupa | 4 | |
| Reliģisko organizāciju izveidošanās | 6 | |
| Reliģisko organizāciju reģistrācija | 9 | |
| Reliģisko organizāciju darbības izbeigšanos | 13 | |
| Kopsavilkums | 17 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 18 |
Kopsavilkums
Zinātniskā referāta izstrādes procesā autors palīdzēja noskaidrot, ka reliģiskās organizācijas var pastāvēt par tādām arī bez reģistrācija, proti, ir gan reģistrētas, gan nereģistrētas reliģiskās organizācijas tikai atšķirība starp tām ir, ka reliģiskām organizācijām ir juridiskās personas statuss ar ko tā uzņemās kā atvieglojumus, tā apgrūtinājumus un lielāku atbildību. Autors noskaidroja, ka reliģiskā brīvība demokrātiskā valtsī nav absolūta, tā ir ierobežojuma, bet tikai un vienīgi uz likuma pamata nevis uz kādiem personīgiem motīviem.
Jauno reliģisko organizāciju reģistrācija nenotiek uzreiz pēc tās organizācijas pieprasījuma, ko arī nosaka Eiropas Savienības direktīvas, bet gan ilgst desmit gadus, kas apliecina to, ka reģistrācija nav tikai formāls akts, bet gan valsts pārliecinās cik šī organizācija būs lojāla un strādās sabiedrības interesēs, lai novērst finansiālu atbalstu pretvalstiskām un pretsabiedriskām organizācijām, piešķirot tām juridiskās personas statusu.
Autors noskaidroja, ka valsts un baznīcas atdalītības princips nenozīmē baznīca teritoriālu atdalītību no valsts, bet gan tikai “varu”, kas ir viens no trijiem valsti raksturojošiem pamatelementiem.
Reliģisko organizāciju tiesībspēja ir līdzvērtīga jebkurai citai komercsabiedrībai, kas arī ir tiesīga dibināt uzņēmumus.
Latvija, atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm, ir visai liberāla attiecībā uz reliģisko organizāciju reģistrāciju priekšnosacījumiem, taču tieši šis faktors kalpo par iemeslu lielai draudžu sadrumstalotībai valstī, kas pagrūtina kontroli pār tām.
Autors izvērsa hipotēzi, ka baznīcas, kuras formāli ir autonomas, visbiežāk tomēr ir pakļautas kādai bāzes draudzei, kas, kā tika noskaidrots, ir draudzes garīgais centrs, kurām pakļaujas jaunizveidotās draudzes.
…
Baznīca, reliģiskā organizācija un asociētā interešu grupa[ Baznīcu tiesības. – Rīga, 2002. – 268-276.lpp] Reliģiskās organizācijas ir pilsoniskās sabiedrības veidojums jeb nevalstisko organizāciju paveids. Pilsoniskā sabiedrība ir sabiedriskās darbības, kurās valsts “tieši” neiejaucas, proti, tās darbojas ārpus valsts varas institūtiem. Pilsoniskai sabiedrībai rakstūrīga ir pašorganizācija, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un mērķi. Reliģiskās organizācijas vērtības un mērķi demokrātiskā sabiedrībā ir apvienot ticīgos un sniegt tiem teoloģisku un juridisku nodrošinājumu. Bieži vien, runājot par reliģisku organizāciju, tiek lietots apzīmējums “baznīca”. Ar šī apzīmējuma lietošanu jābūt uzmanīgam, jo jēdziens “baznīca” ir attiecināms tikai uz kristiešiem, un piemērojot šo jēdzienu musulmaņiem vai hinduistiem tas var aizskart viņu reliģiskās jūtas. Ar šo jēdzienu netiek apzīmēts tikai kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne, bet arī vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un kultu Mūsdienās kristiešu reliģiskās organizācijas ir tik atšķirīgas un daudzveidīgas, kas sagātā grūtības runāt par baznīcu kā visu kristiešu kopumu. Salīdzinot divas kristiešu konfesijas, piemēram, “Romas katoļus” un “pareizticīgos”, tām ir gan kopējs, gan atšķirīgs. Romas katoļu augstākā vara pieder pāvestam, ko ievēl kardināli konklāvā, savukārt pareiztīcīgā baznīca balstās uz autonomām Bīskapu sinodēm, kur baznīcās ievēl patriarhu, arhibīskapu un metropolītu. Celibāta ievērošana Romas katoļiem attiecās uz visiem garīdzniekiem, savukārt pareizticīgajiem celibāts jāievēro tikai bīskapiem, taču priesteriem tas nav obligāts. Kopīgs abām konfesijām ir baznīcu “septiņi svētie sakramenti”, taču tas nav vienīgais, kas piemīt abām konfesijām. Nedrīkst uzskatīt, ka visu reliģisko organizāciju veidojumi pēc būtības ir līdzīgi, jo atšķirības starp tām var būt milzīgas, kas nebūt nenozīmē, ka nevar konstatēt arī kopīgus aspektus starp tām.
Darbā ir gramatikas kļūdas.
