Visi dabas elementi, ieskaitot ezerus, ir pakļauti nemitīgai attīstībai un mainībai. Pēdējos gadu desmitos vērojama seklo ezeru aizaugšana un ūdens kvalitātes pasliktināšanās. Sakarā ar ūdenstilpju attīstību mūsdienās nepieciešams izšķirt jēdzienus piesārņošana un eitroficēšānās.
Eitrofikācijas gaitā ūdenī palielinās slāpekļa, fosfora un citu biogēno elementu daudzums, kas ir cēlonis zemāko un augstāko augu attīstībai. Vērtējot eitrofikācijas procesu pēc cilvēkam noderīgās bioloģiskās produkcijas apjoma, līdz noteiktai pakāpei eitroficēšanās ir pat vēlama. Zivju produktivitāte maz vai mēreni eitrofos ezeros ir lielāka nekā ar barības vielām nabagos ezeros.…
