-
Filma "Baraka"
Baraka – to var pārtulkot, kā - svētība, vai dzīves elpa,vai pat – būtība, no kuras rodas evolūcijas process. Man bija vienkarši ineresanti uzzināt, ko nozīmē šīs vārds. Un šīs vārds pilnībā atspoguļo to, ko mēs redzam filmā. Kaut Barakā nav vārdu, lai izskaidrotu daudzās postošās lietas, kas notiek visā pasaulē, tikai skatoties tā ļauj mums izdarīt secinājumus.
Rezumējot savas domas un izjūtas, uzskatu, ka „Baraka” ir mākslas darbs, kurš spēj radīt estētisku piedzīvojumu un ētiksu pārdzīvojumu. Tā rosina aktīvi līdzdarboties nevis tikai vērot, uzrunā un izglīto ikvienu cilvēku, neatkarīgi no viņa reliģiskās un nacionālās piederības. Skatoties šo mākslas darbu, bija sajūta, ka esmu nolikta spoguļa priekšā, kur bija jāatver abas acis, lai redzētu to, kas tur priekšā ir – SEVI.
Tā kā filmā bieži redzami budistu mūki un budisms, kā zināms, ir vismiermīlīgākā un demokrātiskākā garīgā mācība, tad savu eseju vēlos pabeigt ar Dalailamas vārdiem- „Nereti mēs palielinām savas sāpes un ciešanas, būdami pārlieku jūtīgi, pārāk vētraini reaģēdami uz sīkumiem un dažreiz uztverdami lietas pārāk personiski. Mums piemīt tieksme uzlūkot sīkumus pārlieku nopietni un piešķirt tiem nesamērīgi lielu nozīmi, lai gan tai pašā laikā mēs bieži paliekam vienaldzīgi pret patiesi svarīgajām lietām.”
…
..cilvēki skrien, viņi skrien visu dzīvi, neredzot, kas notiek tiem apkārt. Viņi dzīvo kā pa konveijera lenti ejošie priekšmeti. Neraugoties uz to, ka „klusais kliedziens” ir fragments no izrādes, kas veltīta 2. Pasaules kara laikā notikušajiem kodolsprādzieniem Japānā (Hirosima un Nagasaki), filmā tas iegūst daudz lielāku nozīmi. „Klusais kliedziens” sevī ietver visas cilvēces ciešanas, sāpes, izmisumu un protestu, kad cilvēks saprot nodarīto postījumu apmērus gan attiecībā pret dabu, gan pret sevi. Un apzinās to neatgriezeniskumu. Protests nav padošanās vai samierināšanās, gluži otrādi- tā ir ..
